Jānis Hodkevičs

Jānis Hodkevičs; Jonas Chodkevičius
Personīgā informācija
Dzimis	1537. gadā ;
Miris	1579. gada 4. augustā ; Viļņa

Jānis Hodkevičs jeb Jānis Kotkievičs^[1] (latīņu: Ioannus Chodkiewicz, lietuviešu: Jonas Chodkevičius), arī Jans Heronimovičs Hadkevičs (baltkrievu: Ян Геранімавіч Хадкевіч, poļu: Jan Hieronimowicz Chodkiewicz, 1537–1579) bija Lietuvas dižkunigaitijas karavadonis un valstsvīrs. Žemaitijas ģenerālstārasts (no 1564), Pārdaugavas hercogistes hetmanis un ģenerāladministrators (1566–1578), Viļņas kastelāns (no 1574).

Dzīvesgājums

Dzimis ap 1537. gadu lietuviešu magnāta Jeronīma Hodkeviča (Jeronimas Chodkevičius) ģimenē. Studēja Kēnigsbergas Alberta universitātē, Reformācijas laikā 1552. gadā pārgāja protestantismā, iestājās Svētās Romas impērijas karadienestā (1552-1555) un piedalījās impērijas karā ar Francijas karali. Pēc Livonijas kara sākšanās viņš piedalījās kaujās pret Ivana IV vadīto krievu un tatāru karaspēku, 1560. gadā viņš sekmīgi aizstāvēja Viļakas pili.

Pēc pamiera noslēgšanas starp Lietuvu un Krieviju un Žemaitijas autonomijas ierobežošanas 1564. gadā J. Hodkeviču iecēla par Žemaitijas ģenerālstārastu (viņa tēvs Jeronīms Hodkevičs bija pēdējais Žemaitijas vecākais). 1566. gadā Sigismunds II Augusts viņu iecēla par Lietuvas lielmaršalu, bet 1566. gada 26. augustā par Livonijas hetmani un ģenerāladministratoru.^[2] Pēc tam, kad 1566. gada beigās Lietuvas Seimā Grodņā tika noslēgta Livonijas un Lietuvas reālūnija,^[3] 10. decembrī viņš Vidzemes landtāgā Cēsīs vienojās ar provinces kārtām par šīs ūnijas ratificēšanu. 1566. gada 26. decembrī Livonijas hercogistei piešķīra jaunu ģerboni: sarkanā laukā uz labo pusi ejošs ar zeltu kronēts sudraba grifs ar zobenu labajā ķetnā, kam uz krūtīm monogramma "SA" (Sigismunds Augusts). Šis ģerbonis kļuva par pamatu Hodkeviču dzimtas ģerbonim. Par J. Hodkeviča rezidenci kļuva agrākā Livonijas ordeņa maršalu Siguldas pils. J. Hodkevičs mēģināja pakļaut arī Rīgas brīvpilsētu, taču cieta zaudējumu 1567. gada 7. jūlija kaujā, kur krita ap 30 lietuviešu, bet rīdzinieku pusē tikai 15 vai 16 latviešu ("nevācu") karavīri.^[4]

1569. gada Ļubļinas Seimā J. Hodkevičs iestājās pret Ļubļinas ūnijas izveidošanu ar Polijas Karalisti, tomēr pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts izveidošanas 1570. gadā konvertējās katolicismā, bija cieši saistīts ar jezuītiem. 1575. gadā krievu karaspēks ieņēma gandrīz visu Hodkeviča pārvaldīto Livonijas teritoriju, izņemot Rīgu un Tallinu. 1578. gadā jaunais Polijas-Lietuvas valdnieks Stefans Batorijs panāca lūzumu karā pret krieviem.

Miris 1579. gada 4. jūnijā karagājiena laikā uz Polocku, apglabāts 13. oktobrī Viļņā.

Atsauces

↑ Edgars Dunsdorfs, Arnolds Spekke. Latvijas vēsture 1500 – 1600. Daugava, 1964. - 157 lpp.
↑ Privilegium administrandi ducatus Livoniae datum Ioanni Chodkiewicz 25 Aug. 1566 no Christoph George von Ziegenhorn. Staats Recht der Herzogthümer Curland und Semgallen. Königsberg: Johann Jacob Kanter, 1772 - op. cit. nr. 62.
↑ Diploma unionis Livoniae cum Litvania 25 et 26 Decembris 1566 no Christoph George von Ziegenhorn. Staats Recht der Herzogthümer Curland und Semgallen. Königsberg: Johann Jacob Kanter, 1772 - op. cit. nr. 64.
↑ Edgars Dunsdorfs, Arnolds Spekke. Latvijas vēsture 1500 – 1600. Daugava, 1964. - 172 lpp.

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Nikolajs Radvils	Livonijas vietvaldis 1566. - 1578.	Pēctecis: Georgs Radvils

[1] Edgars Dunsdorfs, Arnolds Spekke. Latvijas vēsture 1500 – 1600. Daugava, 1964. - 157 lpp.

[2] Privilegium administrandi ducatus Livoniae datum Ioanni Chodkiewicz 25 Aug. 1566 no Christoph George von Ziegenhorn. Staats Recht der Herzogthümer Curland und Semgallen. Königsberg: Johann Jacob Kanter, 1772 - op. cit. nr. 62.

[3] Diploma unionis Livoniae cum Litvania 25 et 26 Decembris 1566 no Christoph George von Ziegenhorn. Staats Recht der Herzogthümer Curland und Semgallen. Königsberg: Johann Jacob Kanter, 1772 - op. cit. nr. 64.

[4] Edgars Dunsdorfs, Arnolds Spekke. Latvijas vēsture 1500 – 1600. Daugava, 1964. - 172 lpp.

[1]

[2]

[3]

[4]