Jānis Streičs

Jānis Streičs
Jānis Streičs 2011. gadā
Dzimis	1936. gada 26. septembrī (88 gadi) Preiļu pagasts, Latvija
Nodarbošanās	kinorežisors, scenārists, aktieris

Jānis Streičs (dzimis 1936. gada 26. septembrī Preiļu pagastā) ir latviešu kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs, publicists un sabiedrisks darbinieks.^[1] Trīs no Streiča režisētajām filmām ieguvušas Latvijas kinofestivāla "Lielais Kristaps" balvu kategorijā labākā pilnmetrāžas spēlfilma — filmas "Teātris" (1978), "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" (1981), "Cilvēka bērns" (1991).

Dzīvesgājums

Dzimis 1936. gada 26. septembrī Preiļu pagastā burtiski uz ceļa starp Jasmuižu un Preiļiem zemnieka Jāņa Streiča un viņa sievas Olgas, dzimušas Žihares, ģimenē. Drīz ģimene labāka atalgojuma meklējumos pārcēlās uz Rīgu, tad uz Sabiles apkārtni, kur 1938. gadā piedzima Streiča māsa Ruta un 1939. gadā — brālis Ēriks. Pēc 1940. gada Streiču ģimene atgriezās dzīvot Preiļu pusē, Gailīšu pagastā. 1942. gadā piedzima Streiča māsa Anastasija.

Vācu okupācijas laikā Streiča tēvu mobilizēja latviešu leģionā un pēc kara beigām viņš dzīvoja Anglijā. Kad Streičam palika 11 gadi, no apendicīta nomira viņa māte Olga.^[2] Kopš tā laika bērnus audzināja mātes māsa un mātes māte. Streičs mācījās turpat vietējā Gailīšu pagasta skolā, pēc tam — Rēzeknes pedagoģiskā skolā. Tad Streiču iesauca armijas obligātajā dienestā Voroņežas apgabalā. Dienesta laikā viņš organizēja karavīru pašdarbību. Pēc dienesta Jānis Streičs atgriezās Latvijā un devās uz Rīgu, lai varētu nodarboties ar kino un teātri.^[2]

1959. gadā Streičs uzsāka mācības Konservatorijas Teātra fakultātes režijas kursā, veidoja uzvedumu režijas, tēloja citu režisoru iestudējumos. Pēc studiju beigšanas 1963. gadā Streičs sāka darbu Rīgas Kinostudijā, vispirms kā režisora asistents sava pedagoga kinorežisora Aleksandra Leimaņa filmā "Cielaviņas armija" (1964), bet vēlāk kā otrais režisors Leimaņa filmā ""Tobago" maina kursu" (1965). Kā režisors Streičs debitēja 1967. gadā ar filmu "Kapteiņa Enriko pulkstenis" (kopā ar Ēriku Lāci). Pirmā patstāvīgā Jāņa Streiča kinorežija ir filma "Šauj manā vietā" (1970).

Savas karjeras laikā Streičs piedalījies vairāk nekā 30 filmu tapšanā, veicot darbu dažādās jomās — kā asistents, otrais režisors, mākslinieciskais vadītājs, pedagogs, režisors, scenārists, aktieris, diktors. Pavisam Jānis Streičs uzņēmis 22 spēlfilmas, pazīstamākās no tām ir filmas "Teātris" (1978), "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" (1981), "Cilvēka bērns" (1991), kas ieguvušas Latvijas kinofestivāla "Lielais Kristaps" balvu kategorijā "labākā pilnmetrāžas spēlfilma". Par filmu "Rūdolfa mantojums" (2010) Streičs ticis nominēts kategorijā "Labākais spēlfilmas režisors". 2016. gadā Streičs saņēma Lielā Kristapa balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā.

Streičs ir daudzu starptautisko filmu festivālu laureāts — saņēmis balvas kinofestivālos Maskavā, Bostonā, Čikāgā. Streiča režisētā filma "Cilvēka bērns" saņēmusi galveno balvu Sanremo autorfilmu festivālā (1992), otro godalgu Starptautiskajā bērnu filmu festivālā Čikāgā, galveno balvu Maskavas kinofestivālā "Otrā pirmizrāde" (1993). 1998. gadā Jānis Streičs apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, viņš ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis, bijis Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētājs un Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs.^[3]

Sieva — Vida, meita — Viktorija, dēli — Māris un Kristaps (miris).

Filmogrāfija

Gads	Nosaukums	Režisors	Scenārists	Aktieris	Piezīmes
1967	"Kapteiņa Enriko pulkstenis"				kopā ar Ēriku Lāci
1969	"Līvsalas zēni"				kopā ar Ēriku Lāci
1970	"Šauj manā vietā"
1972	"Vālodzīte"
1973	"Cāļus skaita rudenī"
1974	"Uzticamais draugs Sančo"
1975	"Mans draugs — nenopietns cilvēks"
1976	"Meistars"
	"Šīs bīstamās balkona durvis"
1977	"Vīrietis labākajos gados"
1978	"Teātris"
1979	"Nepabeigtās vakariņas"
1981	"Limuzīns Jāņu nakts krāsā"
	"Atcerēties vai aizmirst"
1983	"Svešās kaislības"
1985	"Tikšanās uz Piena Ceļa"
1986	"Aizaugušā grāvī viegli krist"
1989	Carmen Horrendum
	A bil ļi Karotin? (А был ли Каротин?)
1991	"Cilvēka bērns" (Cylvāka bārns)				[4]
1993	"Būris"
1997	"Likteņdzirnas"
2000	"Vecās pagastmājas mistērija"
2002	"Ipolits"				Televīzijas filma
	"Naktssargs un veļasmazgātāja"				Televīzijas filma[4]
2004	"Rudens rozes"
2010	"Rūdolfa mantojums"

Apbalvojumi

• 1976. gadā saņēmis Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu
• 1976. gadā saņēmis Latvijas Ļeņina komjaunatnes prēmiju par filmām "Uzticamais draugs Sančo" un "Mans draugs — nenopietns cilvēks"
• 1977. gadā saņēmis balvu par labāko režiju filmai "Mans draugs — nenopietns cilvēks" II Vissavienības strādnieku šķirai veltīto filmu festivālā Čeļabinskā
• 1984. gadā saņemts žūrijas diploms filmai "Svešās kaislības" Vissavienības kinofestivālā Kijevā
• 1998. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni^[4]
• 2016. gadā saņēmis Lielā Kristapa balvu par mūža ieguldījumu.
• 2017. gadā saņēmis "Autortiesību bezgalības balvu 2017" par filmu "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", kas raidīta ēterā, retranslēta kabeļtīklos un plaši publiski demonstrēta.^[5]

Atsauces

1. «Lancmanim un Streičam piešķir Ministru kabineta balvas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 13. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 12. oktobrī.
2. «Jānis Streičs». Grāmata 21. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2013. gada 18. aprīlī.
3. «Jānis Streičs (26.09.1936)». filmas.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 22.11.2015. Skatīts: 08.09.2016.
4. «Jānis Streičs». mākslinieki.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 8. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 10. februārī.
5. «Autortiesību bezgalības balva 2017 — Laureāti». AKKA/LAA. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 6. decembrī. Skatīts: 2017. gada 10. decembrī.

Ārējās saites

• IMDb profils (angliski)
• AllMovie profils (angliski)
• filmas.lv profils (latviski)