Kīllinnujaka | |
---|---|
Ģeogrāfija | |
Izvietojums | Ziemeļamerika |
Koordinātas | 68°32′51″N 107°09′30″W / 68.54750°N 107.15833°WKoordinātas: 68°32′51″N 107°09′30″W / 68.54750°N 107.15833°W |
Garums | 140 km |
Platums | 34—55 km |
Administrācija | |
Valsts | Kanāda |
Teritorija | Nunavuta |
Kīllinnujaka Vikikrātuvē |
Kīllinnujaka (inuītu: Kiillinnguyaq), agrāk — Kenta pussala (angļu: Kent Peninsula), ir ap 140 km gara un no 30 līdz 50 km plata pussala Kanādas ziemeļos. Izstiepta ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā; ap 6 km plats zemesšaurums pussalas dienvidaustrumos to savieno ar kontinentu. Pussalu dienvidos apskalo Tarijunnuaka šaurums, kas to atdala no kontinenta, rietumos — Kiluhiktuka līcis, ziemeļos — Dīza šaurums to atdala no Viktorijas salas, bet austrumos — Karalienes Modas līcis. Administratīvi ietilpst Nunavutas teritorijas Kitikmeotas reģionā.[1]
Pussalas teritoriju aizņem relatīvi līdzena arktiskā tundra. Ziemeļu krasts relatīvi līdzens, dienvidu — stipri izrobots, daudz līču un sīku saliņu piekrastē. Daudz sīku ezeriņu.
Pussala ir tradicionālajā tā dēvēto «vara inuitu» teritorijā. No eiropiešiem pussalu 1821. gadā pirmā sasniedza Džona Franklina ekspedīcija, bet pirmais to pilnībā apsekoja Tomass Simpsons 1838. gadā. Sākotnēji nosaukta par godu Beļģijas karaļa Leopolda I māsai Kentas hercogienei Viktorijai.[2] Mūdienās oficiāli pārdēvēta inuitu nosaukumā.