Koordinātas: 59°19′20″N 18°05′22″E / 59.32222°N 18.08944°E
Kastelholmena ir Zviedrijas sala Stokholmas komūnā, kas atrodas Saltšēna līcī centrālajā Stokholmas daļā. Tā ir tipiska arhipelāga sala ar granīta klintīm un stāvām kraujām. Kasterholmena ir pilsētas daļas Šepsholmenas sastāvdaļa, ko ar Šepsholmenu savieno 1880. gadā būvēts Kastelholmenas tilts[1].
Kastelholmenas platība ir 3,1 hektārs. Salā atrodas 1846. — 1848. gados celts Kastelletas cietoksnis, 1882. gadā būvēts Karaliskā slidošanas kluba paviljons[2], dzīvojamās ēkas un noliktavu būves. Kastelholmena no 1993. gada atrodas Valsts īpašuma padomes aizsardzībā, ar ko saprot salas aizsardzību un tās attīstību nākamajām paaudzēm[3]. Kastelholmas sala atrodas Karaliskā nacionālā pilsētas parka teritorijā[2].
17. gadsimtā sala bija vieta, kurā tika ražota munīcija, salā atradās ražotne un noliktavas, līdz 1845. gadā eksplodēja šaujampulvera noliktava, kā rezultātā tika uzcelts arhitekta Fredrika Blūma projektētā nocietinājumu cietoksnis jeb Kastelleta[1], pie kuras terases sākotnēji atradās astoņi baterijas kanonādes lielgabali, vēlākos gados atstājot četrus, kas ir saglabājušies un veic savas funkcijas līdz mūsu dienām — ierodoties jūras kuģim, tas tiek sveikts ar zalvēm. No 1640. gada katru rītu virs pils matrozis paceļ Zviedrijas armijas karogu, šī tradīcija ir dzīva joprojām un simbolizē, ka Zviedrija ir brīva valsts, kurai nedraud briesmas no ārvalstīm.
Kastelholmenai agrāk ir bijuši citi nosaukumi — Notholmena, Mazā Bekholmena un Skansholmena, bet no 1720. gada sala tiek saukta par Kastelholmenu. Kastelholmena no 1905. līdz 1934. gadam bija patstāvīga pilsētas daļa.
Apkārt Kastelholmenai un Šepsholmenai jūrā atrodas kuģu vraku kapsēta, kuru vraku skaits ir lielāks ka 30. Daļa no vraku detaļām tika izmatotas, būvējot piestātnes un Kastelholmenas tiltu.