Katoļticība Baltkrievijā

Jaunavas Marijas Svētā vārda arhikatedrāle Minskā

Katoļticība Baltkrievijā (baltkrievu: Каталіцтва ў Беларусі) ir otra lielākā reliģiskā konfesija Baltkrievijā.

Svētās Barbaras baznīca Vicjebskā

2012. gadā veiktā aptauja liecina, ka 10% respondentu sevi identificēja kā piederīgus šai konfesijai (aptuveni 9,5% no kopējā iedzīvotāju skaita).[1][2] Saskaņā ar pašas Katoļu baznīcas datiem, valstī ir aptuveni 1,4 miljoni ticīgo. Visvairāk ticīgo dzīvo valsts rietumos (galvenokārt Grodņas apgabalā, kur katoļi veido vairāk nekā 60 % iedzīvotāju), lai gan katoļu kopienas pastāv visā Baltkrievijā.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latīņu kristietības izplatības sākums mūsdienu Baltkrievijas teritorijā dažkārt tiek attiecināts uz 10. un 11. gadsimta miju. Katoļticība Baltkrievijā sāka aktīvi izplatīties 14. gadsimta beigās, kad Lietuvas dižkunigaitis Jogaila apmaiņā pret Polijas kroņa saņemšanu sāka pievērst katoļticībai agrāk pagānisko Žemaitijas un Aukštaitijas (tagadējā Lietuvas Republika) muižniecību, vienlaikus radot privilēģijas katoļiem.

Jezuītu organizētajām skolām bija nozīmīga loma katolicisma izplatībā, nodrošinot kvalitatīvu izglītību visu konfesiju bērniem.

1791. gadā Baltkrievijas teritorijā latīņu katoļi veidoja 38 % iedzīvotāju, vēl 39 % bija grieķu katoļi. Baznīcās palīgvaloda bija poļu. Viens no rusifikācijas politikas īstenošanas pasākumiem bija mēģinājums aizstāt poļu palīgvalodu baznīcās ar krievu valodu. Atsevišķi priesteri sprediķoja baltkrievu valodā, tās lietošana pastiprinājās 20. gadsimta sākumā.

Pēc padomju-poļu kara beigām Padomju Baltkrievijā sākās organizēta kampaņa pret reliģiju, kas skāra arī katoļus. Sekoja represijas, tostarp garīdznieku nošaušana. Savukārt Rietumbaltkrievijā, kas atradās Polijas pakļautībā, katoļu baznīcai bija priviliģēts stāvoklis, valsts atbalstīja cilvēku pievēršanos katoļticībai.

Otrā pasaules kara laikā daži Rietumbaltkrievijas katoļu priesteri veica vairākus varoņdarbus, lai glābtu ebrejus no nacistiem.

Pēc Staļina nāves amnestētie garīdznieki sāka atgriezties Baltkrievijas PSR, dažiem no viņiem izdevās reģistrēt jaunas draudzes tukšās baznīcu ēkās ar lielu ticīgo skaitu.

Pašlaik dievkalpojumi notiek baltkrievu un poļu valodā. Katoļu baznīca ir atzīta par tradicionālo reliģiju un ir atbrīvota no nodokļu maksāšanas, taču tajā pašā laikā valsts to finansiāli neatbalsta. Personāla trūkuma dēļ daudzi garīdznieki ir no Polijas un citām valstīm.

2020. gada protestu laikā Baltkrievijā katoļu priesteri paši piedalījās miermīlīgos protestos, nosodot drošības spēku vardarbību un palīdzot cietušajiem.[3] Tam sekoja politiskas represijas pret katoļu garīdzniecību,[4] un Baltkrievijas katoļu baznīcas vadītājs Tadeušs Kondruševičs atkāpās no amata.[5]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Catholic.by - Дыяцэзіі». old.catholic.by (be-by). Skatīts: 2023-04-25.
  2. ↑ «ИАЦ: Доля белорусов, которые считают себя верующими, сократилась до 62%». Наша Ніва (krievu). Skatīts: 2023-04-25.
  3. ↑ ««Мы немного более смелые, чем православная церковь» Католические священники в Беларуси открыто помогают протестующим. «Медуза» поговорила об этом с настоятелем минского костела Юрием Санько». Meduza (krievu). Skatīts: 2023-04-25.
  4. ↑ «Католиков в Белоруссии приравняли к оппозиции / / Независимая газета». www.ng.ru. Skatīts: 2023-04-25.
  5. ↑ «Глава белорусских католиков Кондрусевич ушел в отставку – DW – 03.01.2021». dw.com (krievu). Skatīts: 2023-04-25.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]