Kenhreja | |
---|---|
Κεγχρεαί | |
Nogrimušās Izīdas tempļa paliekas | |
Atrašanās vieta | Korintija, Grieķija |
Koordinātas | 37°53′2″N 22°59′46″E / 37.88389°N 22.99611°EKoordinātas: 37°53′2″N 22°59′46″E / 37.88389°N 22.99611°E |
Veids | Apdzīvota vieta |
Vēsture | |
Kultūras | Grieķu, romiešu |
Piezīmes | |
Izrakumi | 1962-1969 |
Arheologi | American School of Classical Studies at Athens (ASCSA) |
Stāvoklis | Drupas |
Kenhreja (grieķu: Κεγχρεαί) bija sena ostas pilsēta, kas atradās ap 11 km uz austrumiem no senās Korintas, Saronika krastā, un bija Āzijas jūras tirdzniecības ceļa galapunkts Eiropā. Mūsdienās Kenhreja ir daļēji nogrimusi ūdenī 4. gadsimtā notikušo zemestrīču dēļ. Sengrieķu vēsturnieks un ģeogrāfs Strabons nosauca Kenhreju kā blīvi apdzīvotu bagātu ostu, bet romiešu filozofs Lūcijs Apulejs rakstīja par Kenhreju kā par ostu ar drošām ļaužu pilnām piestātnēm. Bībelē Kenhreja minēta kā vieta, kur bija dibināta kristiešu draudze (Rom. 16:1).
Romas laikā ostā bija divas piestātnes, kas pakavveidīgi iestiepās jūrā, un tai bija 150—200 metrus plata ieeja. Tur varēja ieiet līdz 40 metriem gari kuģi. Ostas dienvidrietumu daļā izrakumu laikā tika atrastas tempļa paliekas, kas pēc arheologu domām bija veltīts ēģiptiešu dievietei Izīdai, bet ostas pretējā pusē atradās Afrodītes tempļa celtņu komplekss. Šīs dievietes tika uzskatītas par jūrnieku aizbildnēm.