Kroklūpas vārpstiņgliemezis Laciniaria plicata (Draparnaud, 1801) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Gliemji (Mollusca) |
Klase | Gliemeži (Gastropoda) |
Apakšklase | Plaušgliemeži (Pulmonata) |
Kārta | Kātacu plaušgliemeži (Stylommatophora) |
Dzimta | Vārpstiņgliemeži (Clausiliidae) |
Ģints | Laciniaria |
Suga | Kroklūpas vārpstiņgliemezis (Laciniaria plicata) |
Kroklūpas vārpstiņgliemezis Vikikrātuvē |
Kroklūpas vārpstiņgliemezis (Laciniaria plicata) ir sīku sauszemes gliemežu suga. Franču dabaszinātnieks Žaks Draparno sugu aprakstīja 1801. gadā. Suga ir ierakstīta Zviedrijas Sarkanajā grāmatā, kā apdraudēta ierobežotas izplatības dēļ.[1]
2018. gadā kroklūpas vārpstiņgliemezis tika izraudzīts par Latvijas Gada gliemi, kā suga, kas var kalpot par indikatoru augstvērtīgiem, ilgstoši neskartiem mežu biotopiem.[2]
Čaula ir vārpstveida, samērā slaida ar 12—13 vijumiem[3], vītņojuma apakšējā trešdaļā nedaudz cilindriska. Tā ir 15—18 mm gara un 3,3—3,6 mm diametrā. Čaulas ieeja plata, tās mala jeb lūpa liela un atliekta, ar 6—9 lūpas zobiņiem. Atsevišķiem eksemplāriem šie zobiņi var būt mazi, vai pat vispār nebūt. Apakšējais zobs neliels ar ieliekumu lejas daļā. Apakšējais valnītis čaulas iekšienē veido 2—3 rievas. Čaulas ieejā redzams tikai viena — augšējā palatālā valnīša gals. Krāsa tumši sarkanīgi brūna. Čaulas virsma ar lielām un regulārām ribām. Uz priekšpēdējā vijuma apmēram 6—7 ribas katrā milimetrā. Ribu virsmas šuves tuvumā var būt ar it kā baltu krāsojumu.[3]
Kroklūpas vārpstiņgliemezis ir tipiska mežu suga. Sastopama jauktajos un lapu koku mežos, vietās ar kaļķainām augsnēm un dolomīta atsegumiem, kā arī uz mitrām klintīm un mūriem.[2] Tā kā sugas apdzīvotie biotopi parasti ir fragmentēti, tas ierobežo arī kroklūpas vārpstiņgliemežu izplatību.
Suga ir izplatīta Viduseiropā un Austrumeiropā ar izkliedētām atradnēm Dānijā un Vācijas ziemeļos.[1] Samērā bieži sastopama visā Latvijas teritorijā.