Kvinkvelokulinas Quinqueloculina d'Orbigny, 1826 | |
---|---|
Kvinkvelokulinas Quinqueloculina seminulum | |
Klasifikācija | |
Valsts | Rhizaria |
Tips | Foraminīferas (Foraminifera) |
Klase | Tubothalamea |
Kārta | Miliolīdas (Miliolida) |
Virsdzimta | Milioloīdas (Milioloidea) |
Dzimta | Hauerinīdas (Hauerinidae) |
Apakšdzimta | Hauerinīnas (Hauerininae) |
Ģints | Kvinkvelokulinas (Quinqueloculina) |
Kvinkvelokulinas Vikikrātuvē |
Kvinkvelokulinas (Quinqueloculina) ir bentisku foraminiferu ģints miliolīdu kārtā. Šo ģinti 1826. gadā aprakstīja franču naturālists Alsids Dorbanjī. Ģeohronoloģiski Kvinkvelokulinas ir zināmas no krīta perioda līdz mūsdienām. Tā ir kosmopolītiska ģints un ir izplatīta visos okeānos un daudzās jūrās.
Čaula sastāv no neperforēta porcelānveidīga kalcīta, kas reizēm piedod tam dzeltenīgu nokrāsu. Kameras izvietotas dažādās plaknēs pa divām kamerām vienā tinumā. Kameras orientētas plaknēs 72 grādu leņķī, bet tām sekojošās kameras plaknēs 144 grādu leņķī. Nosaukums Quinqueloculina nāk no latīņu vārda quinque — «pieci», jo tām ir piecas no ārpuses redzamas kameras. Pirmās trīs kameras ir iespiestas starp divām beidzamajām kamerām. Tādējādi viena iekšējā kamera redzama no vienas puses un divas no otras puses. Kameras parasti ir garas, cauruļveidīgas. Kamerām nav iekšējo sieniņu. To funkcijas veic iekšējo kameru ārsienas.
Ģintī ir pāri par 500 sugām.[1]