Laionels Penrouzs

Laionels Penrouzs Lionel Penrose Personīgā informācija Dzimis 1898. gada 11. jūnijā Londona, Apvienotā Karaliste Miris 1972. gada 12. maijā (73 gadi) Londona, Apvienotā Karaliste Bērni Rodžers Penrouzs Šērlija Hodžsone Olivers Penrouzs Džonatans Penrouzs

Zinātniskā darbība Darba vietas Kembridžas Universitāte Londonas Universitātes koledža Alma mater Kembridžas Universitātes Svētā Jāņa koledža Sasniegumi, atklājumi Penrouza trijstūris Penrouza metode Penrouza kāpnes Penrouza likums Penrouza kvadrātsaknes likums Penrouza–Benzhafa indekss Apbalvojumi Karaliskās biedrības biedrs Laskera balva[1]

Laionels Šārpls Penrouzs (angļu: Lionel Sharples Penrose; 1898. gada 11. jūnijs — 1972. gada 12. maijs) bija britu psihiatrs, medicīnas ģenētiķis, matemātiķis un šaha problēmists, kas veica pirmos pētījumus garīgās atpalicības ģenētikā.

Izglītība

Penrouzs mācījās Daunsa skolā Kolvolā un kvēkeru Leighton Park skolā Redingā. Pēc aiziešanas no skolas 1916. gadā viņš izmantoja savas tiesības atteikties no militārā dienesta un līdz Pirmā pasaules kara beigām dienēja Francijā organizācijās Friends' Ambulance Unit un Lielbritānijas Sarkanais krusts. Pēc tam viņš turpināja studijas Kembridžas Universitātes Svētā Jāņa koledžā, iestājoties arī Kembridžas apustuļu biedrībā.

Karjera

Penrouza 1938. gada "Kolčestras pētījums" bija pirmais nopietnais mēģinājums garīgās atpalicības ģenētikas pētīšanā. Viņš atklāja, ka pacientu ar attīstītu garīgo atpalicību radinieki parasti nebija ietekmēti, bet daļa no tiem bija ietekmēti ar līdzīgu nopietnību. Tikmēr pacientu ar nelielu atpalicību radinieki arī bija ietekmēti tikai nedaudz vai pavisam maz. Penrouzs atklāja un izpētīja daudzus no garīgās atpalicības ģenētiskajiem un hromosomu iemesliem. Šis darbs tika aprakstīts grāmatā The Biology of Mental Defect (Sidgwick and Jackson, Ltd., Londona, 1949).

Penrouzs bija centrālā persona Lielbritānijas medicīnas ģenētikā pēc Otrā pasaules kara. No 1945. līdz 1965. gadam viņš ieņēma vadoša pētnieka amatu Galtona laboratorijā Londonas Universitātes koledžā. Viņš saņēma vairākus apbalvojumus, to skaitā 1960. gada Alberta Laskera balvu par pētījumiem medicīnā.^[1]

Penrouza likums nosaka, ka cietumu un psihiatrisko slimnīcu iedzīvotāju skaits ir apgriezti saistīti, lai arī tā tiek uzskatīta par pārmērīgu viekāršojumu.^[2]

Penrouzs bija organizācijas Society of Friends (kvēkeri) biedrs un vadoša persona Medical Association for the Prevention of War pretkara protestos 1950. gados.

Penrouzs izstrādāja Penrouza metodi, ko izmanto, lai sadalītu vietu skaitu starptautiskos pasākumos, balstoties uz katras valsts iedzīvotāju skaita kvadrātsakni. Šī balsošanas sistēma balstās uz jebkura balsotāja balss svara (to mēra Penruza-Banzhafa indekss) samazināšanos līdz ar valsts izmēru, ko var izteikt kā viens pret tā kvadrātsakni. Skatīt arī Penrouza kvadrātsaknes likums.

Atsauces

1. «Lasker Award to LS Penrose». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 16. februārī. Skatīts: 2015. gada 2. maijā.
2. Prins, Herschel (2012), Offenders, Deviants or Patients? (3rd izd.), Routledge, p. 50, ISBN 9781135447311

Ārējās saites

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)