Lanterne rouge

Lanterne rouge (no franču valodas — 'sarkanais lukturis') ir neformāls apzīmējums kopvērtējuma pēdējā vietā finišējušam dalībniekam Tour de France riteņbraukšanas sacensībās. Apzīmējuma izcelsme tiek saistīta ar sarkanu lukturi, ko pakarināja pie pasažieru vilciena pēdējā vagona vai preču vilciena bremžu vagona, lai palīdzētu dzelzceļa satiksmes organizēšanā.^[1]

Tour de France braucējs, kurš finišē pēdējais, nevis izstājas kādā no posmiem, saņem lanterne rouge titulu. Tas sniedz zināmu popularitāti, tāpēc braucēji mēdz cīnīties par šo pozīciju, nevis samierinās ar vienu no pēdējām vietām, kas tādu publicitāti nesniedz.^[2] Šos braucēju mēdz aicināt arī uz dažādiem apmaksātiem publicitātes pasākumiem kā pēc tūres kritērija paraugsacensībām, kas kādreiz bieži vien nodrošināja lielākus ienākumu nekā pati dalība tūrē.^[3]

1979. gada Tour de France Gerhards Šēnbahers un Filips Tesnjē bija pēdējās divās pozīcijās kopvērtējumā, mazāk nekā minūtes attālumā.^[4] Tesnjē jau bija finišējis pēdējais 1978. gada tūrē, tāpēc bija pazīstams ar lanterne rouge publicitāti. 21. posmā, kas bija individuālais brauciens, Tesnjē tāpēc brauca lēnām. Posma uzvarētājam, Bernāram Ino, 48,8 km prasīja 1 stundu, 8 minūtes un 53 sekundes. Šēnbahers distanci pieveica 1 stundā, 21 minūtē un 52 sekundēs,^[5] bet Tesnjē — 1 stunda, 23 minūtes un 32 sekundes; abiem lēnāk nekā visiem citiem braucējiem.^[6] Tesnjē laiks bija vairāk par 20% lēnāks nekā Ino, kas nozīmēja, ka viņš bija finišējis ārpus laika limita un tika atskaitīts no sacensībām.^[6]

Tūres organizatoriem nepatika lanterne rouge pievērstā uzmanība un 1980. gada tūrē tika ieviests noteikums, kas padarīja grūtāku finišēšanu pēdējam: no 14. līdz 20. posmam kopvērtējuma pēdējais dalībnieks tika izslēgts no sacensībām.^[7] Tomēr Šēnbaheram joprojām izdevās finišēt pēdējam. Pirms tūres viņa sponsors bija apsolījis prēmiju, ja Šēnbahers finišētu pēdējais. Pēc pēdējā sacensību posma viņa komandas līderis Patriks Lefevrs pateica, ka Šēnbahers prēmiju nedabūs un pēc asas diskusijas Šēnbahers tika atlaists.^[8]

Skatīt arī

• Maglia nera

Atsauces

1. Strickland, Bill. "The Tour's Master of Last Place". The Wall Street Journal, 2008. gada 25. jūlijs.
2. «Lanterne Rouge». 2012. gada 14. jūlijs.
3. «Lanterne Rouge: The Honor Of Being Last In The Tour de France».^{[novecojusi saite]}
4. «Tour: Clasificaciones Oficiales». El Mundo Deportivo (Spanish). 1979. gada 19. jūlijs. 21. lpp. Skatīts: 2011. gada 24. maijs.
5. «66ème Tour de France - 21ème étape». Memoire du Cyclisme (French). Skatīts: 2011. gada 24. maijs.
6. «Kostbare vergissing Tesnière». Leidsch Dagblad (Dutch) (Regionaal Archief Leiden). 1979. gada 20. jūlijs. 9. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 8. oktobris. Skatīts: 2011. gada 24. maijs.
7. «67ème Tour de France». Memoire du Cyclisme (French). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 20. janvāris. Skatīts: 2011. gada 24. maijs.
8. «Schönbacher weer laatste». Leidsche Courant (Dutch) (Regionaal Archief Leiden). 1980. gada 21. jūlijs. 10. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 19. augusts. Skatīts: 2011. gada 24. maijs.