Laternsmirdenes Hydnora, (Thunb., 1775) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
Rinda | Piparu rinda (Piperales) |
Dzimta | Aristolohiju dzimta (Aristolochiaceae) |
Ģints | Laternsmirdenes (Hydnora) |
Laternsmirdenes Vikikrātuvē |
Laternsmirdenes (Hydnora) ir parazītaugu ģints, kas pieder aristolohiju dzimtai.[1][2]
Parazitē uz koku un krūmu saknēm. Auga veģetatīvās daļas ir saimniekauga iekšienē. Ziedi ļoti neparasta izskata — ieapaļi pūpēžveida vai atgādina zemeszvaigznes.
Sastopamas Āfrikas dienvidu un dienvidaustrumu daļā no Dienvidāfrikas līdz Eritrejai, Arābijas pussalā un Madagaskarā.[2]
Aug sausos, pusatklātos apgabalos. Tās ir retas vai ļoti retas sugas.
Visplašāk izplatīta akāciju laternsmirdene, kas sastopama no Angolas līdz Saūda Arābijai. Tā parazitē uz akācijām Acacia un zīdakācijām Albizzia. Augot šī suga spēj pat uzlauzt plānas cementa grīdas un ceļu klājumus. Āfrikā uz eiforbijām parazitē Hydnora africana un Hydnora esculenta. Visretākā ģints pārstāve ir Madagaskaras laternsmirdene, kas aug tikai galējos Madagaskaras dienvidos.