Lietuvas ūdenszāle

Lietuvas ūdenszāle
Glyceria lithuanica ((Gorski) Gorski)
Lietuvas ūdenszāle
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaGraudzāļu rinda (Poales)
DzimtaGraudzāļu dzimta (Poaceae)
ĢintsŪdenszāles (Glyceria)
SugaLietuvas ūdenszāle (Glyceria lithuanica)
Lietuvas ūdenszāle Vikikrātuvē

Lietuvas ūdenszāle (latīņu: Glyceria lithuanica) ir graudzāļu dzimtas suga, kas ir nevienmērīgi sastopama Eirāzijā, Latvijā sastopama reti, tikai valsts vidū un austrumu — ziemeļaustrumu daļā, kur nelielas grupas aug auglīgos, mēreni mitros un pārmitros mežos, mežam caurtekošu strautu malās.

Suga ir ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 3. kategorijā.[1]

Lietuvas ūdenszāle ir daudzgadīgs, 60—140 cm garš lakstaugs ar garu, ložņājošu sakneni. Stiebrs ir stāvs, tievs un kails. Lapas ir mīkstas, pelēkzaļas, 0,4—1,2 cm platas un pārliekušās. Plātnes virspuse ir paraupja un gals ir gari nosmailots. Maksts ir slēgta, kaila, gandrīz bez izvirzītas šķautnes. Lapas mēlīte ir strupa, 0,25—0,4 cm gara, gals sīkzobains. Ziedkopa — skara — ir vienpusēja, zari ļoti tievi un nokareni. Skara ir 15—30 cm gara, vārpiņas sāniski saplacinātas, 0,5—0,7 cm garas, ar 4—6 ziediem. Vārpiņas ass ir raupja un sīkdzeloņaina. Vārpiņas plēksnes ir lancetiskas, nevienādas, īsākas nekā zieda plēksnes. Ārējā zieda plēksne ir 0,3—0,4 cm gara, raupja, olveidīgi iegarena, ar labi izšķiramu dzīslojumu (7 dzīslas). Iekšējā zieda plēksne ir divšķautņaina. Akota nav. Auglis ir sīks grauds. Zied jūnija beigās un jūlijā.[1]

  1. 1,0 1,1 «Lietuvas ūdenszāle - Glyceria lithuanica (Gorski) Gorski - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-12-06.