Limneoīdejas Lymnaeoidea Rafinesque, 1815 | |
---|---|
Limneoīdeja purvu dīķgliemezis | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Virstips | Spirālveidīgie (Lophotrochozoa) |
Tips | Gliemji (Mollusca) |
Klase | Gliemeži (Gastropoda) |
Apakšklase | Dažādžauņi (Heterobranchia) |
Infraklase | Eitineiras (Euthyneura) |
Virskārta | Saldūdens plaušgliemeži (Hygrophila) |
Virsdzimta | Limneoīdejas (Lymnaeoidea) |
Iedalījums | |
![]() |
Limneoīdejas (Lymnaeoidea) ir gliemežu klases virsdzimta, kas iekļauj sevī saldūdenī (retāk sājūdenī) dzīvojošus gliemežus. Šī virsdzimta piedēvēta franču izcelsmes amerikāņu zoologam Konstantīnam Rafineskam, kurš 1815. gadā izveidoja Lymnidia apakšdzimtu. Šīs dzimtas pārstāvji ir plaši izplatīti pasaules saldūdens (retāk sājūdens) baseinos, ieskaitot Latviju (Latvijā ir zināmi dīķgliemežu, ūdensspolīšu un kreiļgliemežu dzimtu pārstāvji). Ģeohronoloģiski dīķgliemeži ir zināmi no juras perioda līdz mūsdienām.
Limneoīdeju ķermeņa virsma (teguments) ir gluda. Dzimumorgānu atveres ir nošķirtas. Vīrišķā atvere atrodas pie taustekļa, bet sievišķā pie kakla pamatnes. Elpošana notiek ar plaušām, bet dažām dzimtām papildus vēl ir vairāk vai mazāk sarežģīta palīgžauna. Tā dažādu sekundāro žaunu klātbūtne ūdensspolīšu dzimtai, papildus modificētajam plaušu dobumam, nodrošina šīs dzimtas indivīdiem iespējas atrasties zem ūdens daudz ilgāku laiku, nekā tas ir citu saldūdens plaušgliemežu dzimtu pārstāvjiem. Ir pierādīts, ka dažu limneoīdeju elpošana notiek arī caur ādu, tādējādi sasniedzot to pašu mērķi. Žoklis ir vienkāršs vai arī tas sastāv no trim daļām. Radula ir ar skaidri izteiktiem daudzās rindās izvietotiem sānu un malu zobiem. Olas tiek ievietotas želejveidīgā, caurspīdīgā kapsulā.
Limneoīdejas parasti ir fitofāgi, kaut arī dažas formas var būt plēsējas, bet citas ir maitēdājas.[1]
Limneoīdeju virsdzimtā ir iekļautas šādas dzimtas[2]:
(†) — izmirušu organismu grupa.