Maksims Marčenko

Maksims Marčenko
Максим Михайлович Марченко
Maksims Marčenko 2020. gadā
Odesas apgabala gubernators
Amatā
2022. gada 1. martā — 2023. gada 14. martā
Prezidents Volodimirs Zelenskis
Premjerministrs Deniss Šmihaļs
Priekštecis Serhijs Hrineveckis

Dzimšanas dati 1983. gada 10. februārī (41 gads)
Valsts karogs: Padomju Savienība Slovjanska, Doneckas apgabals, Ukrainas PSR, PSRS (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Tautība ukrainis
Politiskā partija bezpartejisks
Profesija militārpersona, politiķis
Augstskola Harkivas tanku karaspēka institūts
Ukrainas Nacionālās aizsardzības universitāte
Paraksts

|- |

Militārais dienests
Dienesta pakāpe
pulkvedis
Dienesta laiks 2005 — pašlaik
Valsts Ukraina
Struktūra Ukrainas Sauszemes spēki
Vienība 28. mehanizētā sauszemes brigāde
Kaujas darbība Krievijas—Ukrainas karš:
* Karš Donbasā
* Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
Apbalvojumi Bohdana Hmeļnicka ordenis (II un III pakāpe)

Maksims Marčenko (ukraiņu: Максим Михайлович Марченко, dzimis 1983. gada 10. februārī) ir ukraiņu pulkvedis, bijušais Ukrainas Sauszemes spēku 28. mehanizētās brigādes un bataljona "Aidar" komandieris un no 2022. gada 1. marta līdz 2023. gada 14. martam Odesas apgabala gubernators.[1]

Marčenko dzimis 1983. gada 10. februārī Slovjanskā, Doneckas apgabalā. 2005. gadā absolvējis Harkivas Tanku karaspēka institūtu un studējis Ukrainas Nacionālās aizsardzības universitātes Karaspēka izmantošanas (spēku) Vadības un štāba institūtā.[2]

No 2015. līdz 2017. gadam viņš bija komandieris vienā no Ukrainas Sauszemes spēku uzbrukuma bataljoniem, bataljonā "Aidar".

Vēlāk, 2017. gadā, viņš tika iecelts par 92. mehanizētās brigādes komandiera vietnieku, kur uzturējās neilgu laiku, jo gadu vadīja citu brigādi.[3]

2019. gada aprīlī viņš tika paaugstināts pulkveža pakāpē.

Odesas apgabala gubernators

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2022. gada 1. martā Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā viņš tika iecelts par Odesas apgabala gubernatoru, aizstājot Serhiju Hrinevecki.[4][5] 2022. gada 15. martā Marčenko iecēla Anatoliju Vorohajevu par savu vietnieku.[6] Tajā pašā dienā Marčenko tikās ar politisko filozofu Bernāru Anrī Levī Odesā.[7]