Mangina kalanhoja
| Mangina kalanhoja | |
|---|---|
 Mangina kalanhoja (Kalanchoe manginii) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Akmeņlauzīšu rinda (Saxifragales) |
| Dzimta | Biezlapju dzimta (Crassulaceae) |
| Ģints | Kalanhojas (Kalanchoe) |
| Suga | Mangina kalanhoja (Kalanchoe manginii) |
 Mangina kalanhoja Vikikrātuvē | |
Mangina kalanhoja[1] (Kalanchoe manginii) ir augu suga kalanhoju ģintī. Dabā tā ir sastopama Madagaskaras dienvidos un dienvidrietumos un mūsdienās bieži tiek audzēta kā telpaugs.
Morfoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mangina kalanhoja ir mūžzaļš, daudzgadīgs, nokarens, zarots, samērā ātri augošs sukulents ar gariem, skraji lapotiem stumbriem. Telpās izaug līdz 50-60 cm gariem, resniem diegveida dzinumiem. Apakšējā stumbra daļa pārkoksnējas, kaila. Lapas ir sulīgas, zaļgani brūnas[2] (bet saulē var iegūt sarkanu nokrāsu) un var sasniegt 3 cm garumu un 1,5 cm platumu.[3] Dzinuma galotnē pagara, ziedkopa ar spilgti sarkaniem vai oranžiem, nokareniem, zvanveida ziediem.[2]
Zied februārī, martā.
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mangina kalanhoja savvaļā sastopama tropu un subtropu joslās Dienvidu Madagaskarā smilšainos, akmeņainos, trūdvielām nabadzīgos pustuksnešos, savannās, stepēs, kalnos un piekrastēs.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Daiga Zālīte. Kalanhoja. Rīga : Zvaigzne ABC. ISBN 978-9984-40-404-2.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Mangina kalanhoje». database.smartgardens.eu. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-01-20. Skatīts: 2022-01-20.
- ↑ «Kalanchoe manginii (Beach Bells)». World of Succulents (en-US). 2015-08-01. Skatīts: 2022-01-20.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mangina kalanhoja.
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |