Manikuagāna

Manikuagāna
franču: Manicouagan
Upe lejpus Manikuagānas aizsprosta
izteka ieteka Rādīt kartē "Kvebeka" ieteka Rādīt kartē "Kanāda"
Izteka	Manikuagānas ūdenskrātuve 50°38′31″N 68°43′42″W / 50.64194°N 68.72833°W / 50.64194; -68.72833
Ieteka	Sentlorensa 49°10′34″N 68°11′40″W / 49.17611°N 68.19444°W / 49.17611; -68.19444Koordinātas: 49°10′34″N 68°11′40″W / 49.17611°N 68.19444°W / 49.17611; -68.19444
Baseina valstis	Kanāda
Garums	200 km
Iztekas augstums	220 m
Ietekas augstums	0 m
Kritums	220 m
Vidējā caurtece	1020 m³/s
Baseina platība	45 800 km²
Galvenās pietekas	Tulnustuka
Manikuagāna Vikikrātuvē

Manikuagāna (franču: Rivière Manicouagan, innu: Manikuakanishtiku) ir upe Kanādas austrumos, Kvebekas provincē. Plūst Labradoras pussalas dienvidos no Manikuagānas ūdenskrātuves līdz Sentlorensas estuāram. Nosaukums cēlies no innu valodas Manikuakanishtiku — ‘kur sastopami bērzi’. Upes krasti mazapdzīvoti, vienīgā pastāvīgi apdzīvotā vieta ir Bēkomo pilsēta upes grīvā.

Ģeogrāfija

Upe sākas no Manikuagānas ūdenskrātuves, plūst dienvidu virzienā līdz Sentlorensas upes estuāram. Pirms ūdenskrātuves izbūves upe sākās no neliela ezera Manikuagānas triecienkrātera austrumu daļā. Kopā ar ūdenskrātuvē ietekošo Mušalaganu upes kopgarums ir 560 km. Upes kritums 200 km garumā ir 220 m — ap 1 m/km. Plūst pa šauru ieleju kalnainā apvidū. Lielākā pieteka ir Tulnustuka (kreisā krasta).

Hidroenerģētika

Manikuagānas upē uzbūvēts hidroelektrostaciju komplekss ar kopējo jaudu 5,5 MW. Visu sešu elektrostaciju regulētu ūdens padevi nodrošina 1960. gados uzbūvētais 214 m augstais Deniela Džonsona aizsprosts 50 km lejpus triecienkrātera. Vairākas elektrostacijas uzbūvētas arī Manikuagānas un ūdenskrātuves pietekās.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Manikuagāna.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)