Marģers

Marģera un viņa ģimenes pašnāvība Pilenes pilskalnā (Vladislava Majeranovska glezna, 19. gs.).
Piemineklis Marģeram pie Puņas (Punia) pilskalna Dzūkijā.

Marģers (vācu: Marger, latīņu: Margalis) vai Marģiris (lietuviešu: Margiris, Margis, dzimis pēc 1275. gada, miris 1336. gadā) bija Žemaitijas kunigaitis (pēc 1290-1336), iespējams, Lietuvas dižkunigaišu Vīteņa un Ģedimina jaunākais brālis. 1336. gadā, nespējot pretoties krustnešiem aplenktajā Pilenes cietoksnī, viņš izdarīja pašnāvību kopā ar savu ģimeni.

Vārda cilme

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Personvārda Marģers izcelmi saista ar lietuviešu vārdiem margosios un girios.[1]

Dzīvesgājums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marģera dzimšanas gads un izcelsme nav zināma. Tiek pieņemts, ka viņš bijis kunigaiša Butvīda dēls un dzimis starp 1275. un 1295. gadu, kad viņa tēvs uzvarēja Lietuvas kunigaišu cīņās, kas sekoja ķēniņa Traidena nogalināšanai 1282. gadā. Jādomā, ka tēva un vecāko brāļu valdīšanas laikā viņš kļuva par Žemaitijas valdnieku. Lietuvas krusta karu laikā viņa vecākais brālis Ģedimins 1323. gada 26. maijā parakstītajā vēsturē Hanzas savienības pilsētām sevi dēvēja par "lietuviešu un krievu karali, Zemgales kņazu un hercogu no Dieva žēlastības". 1324./1325. gadā Ģedimins izteica vēlmi kristīties, tomēr vēlāk atteicās no kristīšanās. Uzskata, ka Marģers kā Ģedimina brālis un Žemaitijas kunigaitis vadījis savus karavīrus dižkunigaiša Ģedimina un Polijas karaļa Vladislava I 1326. gada karagājienā uz Brandenburgas markgrāfisti.[2]

Pirmo reizi viņu savā hronikā "Vēstures spogulis" (Ly Myreur des Histors) pieminēja beļģu rakstnieks Žans Dutremēzs (d'Outremeuse). Tur minēts, ka 1329. gadā Čehijas karalis Jans Luksemburgs uzbrukumā Medevagales pilij (castrum Medewagilin) cīnījies duelī ar žemaišu ķēniņu vārdā Margalis. Hronikā arī minēts, ka viņa dēls pārgājis kristiešu pusē un devies uz Franciju, kur apprecējis Klermonas grāfieni.

1336. gada februārī Vācu ordenis organizēja lielu karagājienu uz Lietuvu, kurā piedalījās arī Brandenburgas markgrāfs Ludvigs V. Pēc Marburgas Viganda hronikas ziņām tajā piedalījās 200 dižciltīgu bruņinieku.[3] Viņi uzbruka Pilenes cietoksnim, kuru aizstāvēja 4000 karavīru. Redzot, ka aizstāvēšanās ir nesekmīga, pils aizstāvji to paši nodedzināja un izdarīja masu pašnāvību. Pēdējais pretojies kāds leišu ķēniņš, kas beigās nogalināja savu ģimeni un sevi. Savukārt Kaspars Šics (Caspar Schütz, ap 1540–1594) viņa nāvi precīzāk aprakstīja savā "Prūšu vēsturē" (Historia Rerum Prussicarum) un nosaucis viņu par Marģeru (Marger).[4]

Piemiņa

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «kudikiuvardai.lt». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 23. septembrī. Skatīts: 2017. gada 4. februārī.
  2. ↑ Alvydas Nikžentaitis. Gediminas. Vilnius: Vyriausioji enciklopedijų redakcija, 1989. - pp. 10–11.
  3. ↑ Theodor Hirsch. Scriptores rerum Prussicarum, Band 2, Teil VI Die Chronik Wigands von Marburg: Originalfragmente, lateinische Uebersetzung und sonstige Überreste, Beilage I: Die litauischen Wegeberichte S. 662-711 1863;
  4. ↑ Caspari Schützii Rerum Prussicarum historia ex codice manu auctoris scripto edita
Ģedimina dzimtas valdnieks
Priekštecis:
Butvīds 		Žemaitijas kunigaitis
ap 1290— ap 1336 		Pēctecis:
Ķestutis