Melnas miera līgums (poļu: Pokój melneński) jeb Melno ezera miera līgums (vācu: Friede von Melnosee) bija 1422. gada 27. septembrī kara nometnē pie Melno ezera Kujāvijā (netālu no Toruņas) noslēgts miera līgums, kas izbeidza Goluba karu (poļu: Wojna golubska). Livonijas ordenis bija spiests atteikties no vairākām pierobežas zemēm (Kursas, Zemgales un Sēlijas dienvidu daļas) un samaksāt uzvarētājiem lielu kontribūciju. 1426. gada jūnija sākumā tika nosprausta jauna Livonijas ordeņa valsts un Lietuvas dižkunigaitijas robeža, kas 1921. gadā kalpoja par pamatu mūsdienu Latvijas—Lietuvas robežas izveidei.[1][2]
Vācu ordeņa pārstāvji:
un
1423. gada 9.-18. maijā Veļonas cietoksnī pie Nemunas Žemaitijas vecākais Kesgailis (Kęsgaila), kā arī visi Lietuvas dižkunigaitijas vaivadi apstiprināja Melnas līgumu ar saviem zīmogiem. Romas pāvests Martins V līgumu apstiprināja 1423. gada 10. jūlijā.
Vācu ordenis un tā Livonijas atzars atteicās no tiesībām uz Žemaitijas hercogisti, bet saglabāja Klaipēdas pili. Polijas karalis ieguva Ņešavas zemi.