|
Moše Čerņaks (angļu: Moshe Czerniak; 1910. gada 3. februāris Varšava — 1984. gada 31. augusts Telaviva) bija Izraēlas starptautiskais meistars šahā (1952).
Šahu sācis spēlēt Polijā, kur 1930. gadā šaha turnīrā Varšavā ieņēmis 9. vietu. 1934. gadā emigrējis uz Palestīnu. Divas reizes uzvarējis Palestīnas šaha čempionātos (1936, 1938).
Sākoties Otrajam pasaules karam atradies Buenosairesā, kur notikusi 8. šaha olimpiāde. Līdzīgi kā daudzi citi šahisti nolēmis neatgriezties kara pārņemtajā Eiropā un palicis Argentīnā. 1939. gadā Buenosairesas starptautiskajā šaha turnīrā dalījis 3.-4. vietu ar Gideonu Štālbergu (uzvarēja Migels Naidorfs un Pauls Keress). Argentīnā sarakstījis vairākas šaha grāmatas, kas veltītas šaha galotnēm (spāņu: El final, Buenos Aires 1941), franču aizsardzībai (spāņu: La defensa francesa, Buenos Aires 1943) un Mihaila Botviņņika daiļradei (spāņu: Partidas selectas de Botwinnik, Buenos Aires 1946).
1950. gadā atgriezies jau neatkarīgajā Izraēlā. Divas reizes uzvarējis Izraēlas šaha čempionātos (1955, 1974). Daudzu starptautisko šaha turnīru laureāts, tajā skaitā 1963. gadā kopā ar Nikolu Padevski dalījis pirmo vietu Akibas Rubinšteina I memoriālā Polaņicazdrojā (palicis otrais sliktāka papildu koeficienta dēļ),[1] bet 1968. gadā Izraēlas pilsētā Netanjā kopā ar Danielu Janovski dalījis 2.-3. vietu aiz uzvarētāja Roberta Fišera.[2]
Pārstāvējis Palestīnas un Izraēlas komandas Pasaules šaha olimpiādēs, kurās piedalījies 11 reizes (1935, 1939, 1952-1962, 1966-1968, 1974).[3]
Par panākumiem turnīros FIDE 1952. gadā Čerņakam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM) nosaukumu.
|