NanoSail-D ir NASA saules buras demonstrators, kuru izstrādāja Eimsa pētījumu centrs un Māršala kosmisko lidojumu centrs. Pirmais eksemplārs tika zaudēts nesēja kļūmes dēļ 2008. gadā. Otrais tika palaists 2010. gada 20. novembrī, tas veiksmīgi izvērsa buru 2011. gada 20. janvārī.
NanoSail-D starta konfigurācijā ir trīs CubeSat lieluma pavadonis ar sānu malām 30 × 10 × 10 cm un 4 kg masu.[1] Pēc buras izvēršanas tās laukums ir 10 m³. Bura veidota no polimēra CP1, kas nav biezāks par zīdpapīru.
Pavadonis paredzēts septiņu dienu misijai zemā ģeocentriskā orbītā. Tas darbotos tik ilgi, kamēr izsīktu elektroenerģija. Viens no projekta uzdevumiem bija demonstrēt iespēju mazā konteinerā sapakot un izvērst lielu buras struktūru, kuru nākotnē varētu izmantot lielu struktūru izvēršanai kosmosā, piemēram, sakaru antenas, saules baterijas paneļi u.c.
Pirmais NanoSail-D eksemplārs tika palaists 2008. gada 3. augustā 03:34 UTC no Omelekas salas ar nesējraķeti Falcon 1 kā sekundārā krava. Divas minūtes pēc starta otrā pakāpe atdalījās, bet pirmā pakāpe sadūrās ar otro. Rezultātā raķete novirzījās no kursa un nespēja sasniegt orbītu. Raķetes otrā pakāpe ar derīgo kravu iekrita Klusajā okeānā.
Uz zemes palikušais otrais rezerves eksemplārs tika sagatavots kosmiskajai misijai. Tas orbītā tika palaists 2010. gada 20. novembrī 01:25 UTC no Kodiakas salas ar nesējraķeti Minotaur IV pavadoņa FASTSAT sastāvā. 2010. gada 6. decembrī 06:31 UTC tika dota komanda atdalīt saules buru no FASTSAT, bet tomēr tas neatdalījās. Pavisam negaidīti 2011. gada 19. janvārī NanoSail-D tika izmests. Pēc taimera komandas saules bura atvērās 20. janvārī aptuveni 03:00 UTC.[2][3] Pavadoņa baterija nebija uzlādējama un nebija paredzēta ilgai misijai, tā pamazām izlādējās. 21. janvārī 13:54 UTC tika uztverts pēdējais signāls no NanoSail-D.[4]