Nemunēles Radvilišķi

Šis raksts ir par miestu Lietuvā. Par ciemu Lietuvā skatīt rakstu Nemunēles Radvilišķi (ciems).

Nemunēles Radvilišķi
Miests
Nemunėlio Radviliškis
Laukums miesta centrā
Ģerbonis
Nemunēles Radvilišķi
Koordinātas: 56°23′50″N 24°46′20″E / 56.39722°N 24.77222°E / 56.39722; 24.77222Koordinātas: 56°23′50″N 24°46′20″E / 56.39722°N 24.77222°E / 56.39722; 24.77222
Valsts	Lietuva
Apriņķis	Panevēžas apriņķis
Rajons	Biržu rajons
Seņūnija	Nemunēles Radvilišķu seņūnija
Pirmoreiz minēts	1586
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	458
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Nemunēles Radvilišķi Vikikrātuvē

Nemunēles Radvilišķi (lietuviešu: Nemunėlio Radviliškis — Mēmeles Radvilišķi) ir Lietuvas mazpilsēta jeb miests Panevēžas apriņķa Biržu rajonā un Nemunēles Radvilišķu seņūnijas administratīvais centrs. Apdzīvotā vieta izvietojusies pie Apaščas ietekas Mēmelē (lietuviešu: Nemunėlis), pie pašas Latvijas—Lietuvas robežas un iepretim Paleju ciemam Bauskas novada Kurmenes pagastā.

Ievērojamākās celtnes miestā ir 1854. gadā celtā Nemunēles Radvilišķu Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca un 1890. gadā celtā Nemunēles Radvilišķu Reformātu baznīca. Miestam ir sava pamatskola, bibliotēka un pasts.

Uz dienvidiem no miesta atrodas tāda paša nosaukuma ciems.

Etimoloģija

Vietvārda daļa Radvilišķi ir atvasināta no personvārda Radvilà, Rãdvila.^[1] 16. gadsimtā miestu dibināja Biržu-Dubiņģu atzara Radvilu dzimtas dižciltīgie, kuru vārdu tas nes. Lai apdzīvoto vietu varētu atšķirt no Radvilišķiem, tai deva pavārdu Nemunēles, atsaucoties uz gar miestu plūstošo upi.

Vēsture

Apdzīvotā vieta pirmoreiz vēstures avotos minēta 1586. gada 4. novembrī. Drīz pēc tam, 1590. gadā, sāka darboties pirmā reformātu baznīca. Pirmā katoļu kapela tapa krietni vēlāk — 1719. gadā. 1782. gadā to aizstāja Nemunēles Radvilišķu Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca.

Nemunēles Radvilišķos un Biržu apvidū kopumā reformātu klātbūtne izsekojama kopš Nikolaja Radvila Rudā pāriešanas kalvinismā 1564. gadā. Līdzīgi kā citviet katoliskajā Eiropā, arī Lietuvā protestanti, pie kuriem piederēja arī reformāti, tika pakļauti represijām un marginalizācijai. Tā piemēram, 1729. gadā Dominikāņu mūks no Palēvenes nodedzināja reformātu baznīcu Nemunēles Radvilišķos un Papilē. 1736. gadā Polijas-Lietuvas Seims reformātiem liedza dzīvot Radvilu pārvaldītajos Lietuvas ziemeļos, tostarp, Biržos un Nemunēles Radvilišķos. Savukārt 1744. gadā Viļņas diecēzes sinode liedza herētiķiem (reformātiem) mācīt katoļu bērnus skolās un laulāties katoļu un reformātu starpā.

Miests vairākkārt kalpoja par nometni Zviedrijas karaspēka vienību virzībā uz Biržu cietoksni vai atceļā no tā. Vispirms Poļu-zviedru kara laikā, 1625. gadā, miestā uzturējās pie Biržu cietokšņa sakauta zviedru armijas vienība. Pēc tam Otrā Ziemeļu kara laikā, 1655. gadā, zviedru feldmaršals Lēvenhaupts ar armijas daļu pārcēlās no Kokneses uz Nemunēles Radvilišķiem, kur izveidoja apmetni.

Nemunēles Radvilišķiem ir sena izglītības vēsture. Jau kopš reformātu baznīcas tapšanas 1590. gadā pastāvēja draudzes skola. 1804. gadā darbību uzsāka katoļu draudzes skola. 1866. gadā atvēra Nemunēles Radvilišķu pamatskolu, un 1867. gadā reformātu skolēnus pārcēla uz pamatskolu. Pēc 1905. gada ugunsgrēka jaunu skolas ēku uzcēla 1908. gadā.

1936. gadā pār Apaščas upi Nemunēles Radvilišķos uzcēla dzelzsbetona tiltu.^[2] Padomju okupācijas periodā miestā darbojās kolhozs "Aušra" (Ausma). 2006. gadā apstiprināja miesta ģerboni.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1859 193 —     1897 637[3] +3.19% 1902 890[4] +6.92% 1923 646[5] −1.51% 1959 384[6] −1.43%	Gads Iedz. ±% g.p. 1970 210[7] −5.34% 1979 405[8] +7.57% 1980 400[9] −1.23% 1986 826[10] +12.85% 1989 835[11] +0.36%	Gads Iedz. ±% g.p. 2001 729[12] −1.12% 2011 566[13] −2.50% 2021 458[14] −2.09%

Atsauces

1. «Lietuvos vietovardžių geoinformacinė duomenų bazė» (lietuviešu).
2. Eligijus Juvencijus Morkūnas. «Šiaurės Lietuvos kultūros paveldas.» (lietuviešu).
3. «Первая всеобщая перепись населения Российской империи 1897 г.» (krievu). 91. lpp.
4. «Алфавитный списокъ населенныхъ мѣстъ Ковенской губерніи.» (krievu). Kauņa : Тіпографія Губернскаго Правленія. 1903.
5. Lietuvos apgyventos vietos: pirmojo visuotinojo Lietuvos gyventojų 1923 m. surašymo duomenys. Kaunas: Finansų ministerija. Centralinis statistikos biūras, 1925
6. Nemunėlio Radviliškis. Mažoji lietuviškoji tarybinė enciklopedija, T. 2 (K–P). Viļņa, Vyriausioji enciklopedijų redakcija, 1968, 682 lpp.
7. Lietuvos TSR kaimo gyvenamosios vietovės 1959 ir 1970 metais (Visasąjunginių gyventojų surašymų duomenys). Viļņa : Centrinė statistikos valdyba prie Lietuvos TSR Ministrų tarybos. 1974.
8. Lietuvos TSR kaimo gyvenamosios vietovės (1979 metų Visasąjunginio gyventojų surašymo duomenys). Viļņa : Lietuvos TSR Centrinė statistikos valdyba. 1982.
9. Nemunėlio Radviliškis. Lietuviškoji tarybinė enciklopedija, VIII t. Viļņa: Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas, 1981. T.VIII: Moreasas-Pinturikjas, 139 lpp.
10. Algimantas Miškinis ir kt. Nemunėlio Radviliškis. Tarybų Lietuvos enciklopedija, T. 3 (Masaitis-Simno). – Viļņa: Vyriausioji enciklopedijų redakcija, 1987. // 197 lpp.
11. «Kaimo gyvenamosios vietovės (1989 metų Visuotinio gyventojų surašymo duomenys)». Viļņa : Lietuvas Republikas Statistikas departaments. 1993.
12. «Panevėžio apskrities gyvenamosios vietovės ir jų gyventojai.» [Panevēžas apriņķa apdzīvotās vietas un to iedzīvotāji] (lietuviešu). Viļņa : Statistikas departaments. 2003.
13. «Gyventojai gyvenamosiose vietovėse: Lietuvos Respublikos 2011 metų gyventojų ir būstų surašymo rezultatai.» [Lietuvas Republikas 2011. gada tautskaites rezultāti] (lietuviešu). Viļņa : Statistikas departaments. 2013. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-04-08. Skatīts: 2024-09-15.
14. «Gyventojai gyvenamosiose vietovėse: Lietuvos Respublikos 2021 metų gyventojų surašymo rezultatai» [Iedzīvotāju skaits apdzīvotās vietās: Lietuvas Republikas 2021. gada tautskaites rezultāti] (lietuviešu). Viļņa : Statistikas departaments. 2022.