Nereta

Šis raksts ir par ciemu. Par citām jēdziena Nereta nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Nereta
Lielciems
Neretas apvienības pārvalde
Neretas apvienības pārvalde
Nereta (Latvija)
Nereta
Nereta
Koordinātas: 56°12′16″N 25°18′28″E / 56.20444°N 25.30778°E / 56.20444; 25.30778Koordinātas: 56°12′16″N 25°18′28″E / 56.20444°N 25.30778°E / 56.20444; 25.30778
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Aizkraukles novads
Pagasts Neretas pagasts
Pirmoreiz minēta 1298
Pilsētciemats no 1950
Ciems no 1990
Platība
 • Kopējā 2,8 km2
Augstums 81 m
Iedzīvotāji (2022)[1]
 • kopā 987
 • blīvums 402,9/km²
Pasta nodaļa LV-5118
Nereta Vikikrātuvē

Nereta ir ciems Latvijas dienvidos, Sēlijā, Aizkraukles novada Neretas pagasta centrs. Atrodas Dienvidsusējas krastos pie Salātes ietekas, 4 km no Lietuvas robežas. Attālums līdz novada centram Aizkrauklei ir 52 km, Jēkabpilij 53 km, līdz Rīgai — 120 km.

Neretā atrodas pagasta administrācija, J. Jaunsudrabiņa vidusskola,[2] luterāņu un katoļu baznīcas, kultūras nams, ģimenes ārsts, brīvdienu māja "Zemgalieši". Netālu no Neretas ir Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs "Riekstiņi". Uzpludinot Neretas ūdenskrātuvi uz Dienvidsusējas izveidota mazā Neretas HES.

Nereta atrodas tajā Sēlijas daļā, kuru 13. gadsimtā pakļāva Livonijas ordenis. Nereta vēstures avotos pirmo reizi minēta (kā Nirica) 1298. gadā. Pie Livonijas ordeņa Aizkraukles komturejas dienvidu robežas ar Lietuvas dižkunigaitijas zemēm izveidojās nocietinātā Neretas muiža, kas pēc ordeņvalsts sabrukuma 1561. gadā piederēja bijušajam ordeņa komturam Vilhelmam no Efernas (von Effern). 1545. gadā uzcelta koka baznīca.[3] Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā 1570. gadā atjaunoja nopostīto Neretas baznīcas koka celtni, bet pēc tās nodegšanas 1584.-1593. gadā uzcēla tagadējo Neretas luterāņu baznīcas mūra ēku. 1564. gadā Neretas nosaukums bija Narite pie Susējas upes. 1596. gadā, pildot hercoga Gotharda Ketlera vēlmi, Neretā tika dibināta pirmā latīņu skola muižas un mācītājmājas kalpotāju bērniem.1604.-1613. gadā par mācītāju šeit strādā Kristofora Fīrekera tēvs Kristians. 1607. gadā tika dibināta ķesterskola, kuras uzturēšanai un skolotāja algošanai Neretas muižas īpašnieks piešķīra 300 markas gadā.

1672. gada dokumentos minēts Neretas miests, kas iznīka 1709. — 1711. gadu Lielā mēra epidēmijā. Četrus gadus pēc epidēmijas Neretas muižā (tagadējos Neretaslaukos) dzīvojuši tikai daži cilvēki. 1776. — 1815. gadā Neretā par mācītāju kalpoja Godfrīds Georgs Mīlihs no Dancigas, kurš tulkojis latviski rekiģiskus tekstus, uzsācis rakstīt Neretas hroniku un izstrādājis mācību materiālus skolai. Daudzi viņa materiāli gāja bojā ugunsgrēkā 1815. gadā.

1812. gadā Napoleona iebrukuma laikā Neretā apmetās Makdonalda korpuss. 1850. gados Krimas karā karojušie neretieši saņēma pa 3 pūrvietām zemes t.s. "Zaldātu kalnos".[3]

1868. gadā uzcēla pagastnamu.

Neretas stacijas ēka pirms Otrā pasaules kara.

Pirmā pasaules kara laikā frontes apgādei vācu karaspēks uzbūvēja šaursliežu dzelzceļa tīklu, kas savienoja Neretu ar Jēkabpili un Suvainišķiem Lietuvā. 1927. gadā Neretai piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu, no 1950. līdz 1990. gadam Neretai bija strādnieku ciemata (vēlāk pilsētciemata) statuss.[4] Pēc tam tā bija pagasta centrs Aizkraukles rajonā, bet pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā kļuva par Neretas novada centru. 2021. gadā Neretas novadu iekļāva Aizkraukles novadā.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[5]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
1935612—    
19591 298+3.18%
19671 250−0.47%
19791 300+0.33%
GadsIedz.±% g.p.
19891 538+1.70%
20001 435−0.63%
20111 213−1.52%
2021993−1.98%

Muzeji un apskates objekti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs "Riekstiņi" (neatrodas Neretā, bet 7 km no ciema centra)
  • Jāņa Jaunsudrabiņa skulpturālais portrets (tēlnieks Indulis Ranka)
  • Jāņa Jaunsudrabiņa stādītā liepa
  • Jāņa Jaunsudrabiņa parks un piemiņas akmens

Ievērojami novadnieki

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. «Vietvārdu datubāze: Informācija par Neretu». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
  2. Neretas vidusskola[novecojusi saite]
  3. 3,0 3,1 Lūcija Ķuzāne, “Sēlijas vēsturiskā hronika”. Latvijas Kultūras fonds, “Sēļu zeme”, 1995., Rīga, 130.-155. lpp.
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. OSP