|
Nikolajs Grigorjevs (krievu: Николай Дмитриевич Григорьев; 1895. gada 14. augusts, Maskava — 1938. gada 10. oktobris, Maskava) bija PSRS šahists.
Daudzkārtējais Maskavas pilsētas šaha čempionāta uzvarētājs (1921, 1923, 1924).[1][2][3] Sešas reizes piedalījies PSRS šaha čempionātu finālos, labākais rezultāts - dalīta 5.-7. vieta 1920. gada čempionātā (uzvarēja Aleksandrs Aļehins).[4] Kopš 1927. gada PSRS sporta meistars šahā. 1928. gadā uzvarējis PSRS arodbiedrību šaha čempionātā,[5] bet 1929. gadā Ļeņingradā kopā ar Pjotru Romanovski dalījis 1. vietu starptautiskajā strādnieku šaha turnīrā.[6]
Pēc profesijas bijis matemātikas skolotājs. No 1922. gada, vairāk nekā desmit gadus vadījis PSRS centrālā laikraksta Известия šaha nodaļu. Bijis arī viens no šaha laikraksta 64 dibinātājiem un redakcijas locekļiem.
Savu pirmo etīdi publicējis 1917. gadā. Vēlākajos gados sastādījis aptuveni 300 etīdes. Daudz laika veltījis šaha galotņu teorijai un publicējis vairākus nozīmīgus pētījumus par bandinieku galotnēm.
1938. gadā kļuvis par šaha žurnāla Шахматы в СССР galvenā redaktora vietnieku. Tajā pašā gadā devies ceļojumā pa Sibīriju un Tālajiem Austrumiem, kura laikā ticis nepamatoti arestēts. Lai gan vēlāk nepatiesie apvainojumi tikuši atsaukti, tomēr Grigorjeva veselība nopratināšanas rezultātā bija sabrukusi, un viņš tajā pašā gadā pāragri miris.[7]
|