Oļa Poļakova

Oļa Poļakova
Oļa Poļakova 2022. gadā
Galvenā informācija
Pseidonīms Oļa Poļakova
Dzimusi Olha Poļakova
1979. gada 17. janvārī (46 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Vinnica, Ukrainas PSR, PSRS (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Žanri popmūzika
Nodarbošanās dziedātāja, aktrise, TV raidījumu vadītāja
Instrumenti balss, klavieres
Darbības gadi 2000—pašlaik
Izdevēji
  • JRC
  • Moon
  • Best Music
Tīmekļa vietne polyakova.com.ua

Olha Poļakova (ukraiņu: Ольга Юріївна Полякова; dzimusi 1979. gada 17. janvārī, Vinnicā),[1] labāk pazīstama kā Oļa Poļakova, ir ukraiņu dziedātāja, blogere, TV raidījumu vadītāja, komiķe un aktrise.

Vairāku mūzikas balvu — Музична платформа, YUNA, M1 Music Awards — laureāte un nominante.

Saskaņā ar žurnālu Focus 2020. gada viena no 100 ietekmīgākajām Ukrainas sievietēm.[2]

Biogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Olha Poļakova dzimusi Vinnicā 1979. gada 17. janvārī.[1] Patēvs ir diplomāts, māte — pediatre.[3]

Viņa absolvējusi Vinnicas 13. specializēto skolu un Vinnicas mūzikas skolas klavieru klasi, Vinnicas Kultūras un mākslas skolas kordiriģēšanas klasi, kā arī Kijivas Kultūras un mākslas universitātes popvokāla klasi.

Poļakova absolvējusi Pētera Čaikovska Ukrainas Nacionālo mūzikas akadēmiju, iegūstot operdziedātājas diplomu.

Balss diapazons — 3 oktāvas.

Kopš 2004. gada viņa precējusies ar Vadimu Burjakovski. Viņa dzemdējusi divas meitas — Mariju (2005) un Alisu (2011).[4]

Diskogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Studijas albumi
  • Приходи ко мне (2001)
  • Шлёпали шлёпки (2017)
  • Королева ночи (2019)
Singli
  • 2013: #Шлёпки
  • 2013: Russian Style
  • 2013: Люли
  • 2013: Мальчикам это нравится
  • 2014: Асталависта, сепаратиста!
  • 2014: Брошенный котёня
  • 2015: Любовь-морковь
  • 2015: Первое лето без него
  • 2016: О Боже, как больно!
  • 2016: #Плавочки
  • 2017: Номер один
  • 2017: Бывший
  • 2018: Мама
  • 2018: Королева Ночи
  • 2018: Любовница
  • 2019: Лёд тронулся
  • 2019: Звонила
  • 2019: Эй, секундочку
  • 2019: Ночная жрица
  • 2020: Белый танец
  • 2021: Взрослая девочка[5][6]

Filmogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filmas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gads Nosaukums Loma
2007 Сповідь Дон Жуана epizodiska
2008 Жаркий лід epizodiska
Моя старша сестра tulkotāja
2018 Svingeri. Ukraina Ilona
I, You, He, She paciente
2019 Svingeri 2. Ukraina. Ilona
2021 Зірки за обміном Oļa Maļakova

Televīzijas seriāli un šovi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gads Nosaukums Loma Piezīmes
2011 Кумськi байки kameo

Darbība politikā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskās partijas "Blondīņu partija" (Партія білявок) dibinātāja un vadītāja.[7] 2019. gada maijā Poļakova paziņoja, ka veido "pirmo sieviešu partiju Ukrainā".[8]

2021. gada 30. aprīlī Poļakova paziņoja, ka komponists Konstjantins Meladze seksuāli uzmācies dziedātājai Aņi Lorakai un atbalstīja Loraku, sakot, ka Meladze arī viņai piedāvājis iesaistīties seksuālajos kontaktos.[9]

Interesanti fakti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Papildus "superblondīnei" viņu bieži sauc par "ukraiņu Lēdiju Gāgu", "kokošņiku uz kājām" (viņa ir 1,80 metrus gara) un Ukrainas "valsts garākajām kājām" (viņas kājas ir 1,27 metrus garas).[10]

Viņa ir draugos ar Volodimiru Zelenski.[11]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 «Оля Полякова шокувала, скільки їй насправді років, та пояснила, чому приховувала свій вік». ТСН.ua (ukraiņu). 2022-06-03. Skatīts: 2022-10-19.
  2. ↑ «самых влиятельных женщин Украины по версии журнала Фокус». ФОКУС (krievu). 2020-10-18. Skatīts: 2022-10-19.
  3. ↑ «Вітчим Олі Полякової дружив з Фіделем Кастро і працював з Пабло Ескобаром - glamurchik.tochka.net». web.archive.org. 2020-05-05. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-05-05. Skatīts: 2022-10-19.
  4. ↑ «Ольга Полякова — певица, телеведущая, героиня многих телепроектов и шоу — портал Ivona». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 9. augustā. Skatīts: 2022. gada 19. oktobrī.
  5. ↑ Оля Полякова — Белый танец. Світське життя. 15 років. Atjaunināts: 2022-10-19
  6. ↑ Оля Полякова — Эй, секундочку. Світське життя. 15 років. Atjaunināts: 2022-10-19
  7. ↑ «Крига скресла: Полякова заявила про створення власної партії». РБК-Украина (krievu). Skatīts: 2022-10-19.
  8. ↑ «Оля Полякова йде в політику: співачка озвучила важливі деталі». РБК-Украина (krievu). Skatīts: 2022-10-19.
  9. ↑ ««Правда повинна звучати». Оля Полякова заявила про домагання з боку Костянтина Меладзе». life.nv.ua (ukraiņu). Skatīts: 2022-10-19.
  10. ↑ «10 interesting facts about the “queen of the night”». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 27. jūnijā. Skatīts: 2022. gada 19. oktobrī.
  11. ↑ «Полякова: Министр культуры привез меня петь к Януковичу в надежде, что будет интим». gordonua.com. Skatīts: 2022-10-19.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība