Pandanus vandermeeschii

Pandanus vandermeeschii
Pandanus vandermeeschii Egretas salā
Pandanus vandermeeschii Egretas salā
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaPandānu rinda (Pandanales)
DzimtaPandānu dzimta (Pandanaceae)
ĢintsPandānu ģints (Pandanus)
SugaPandanus vandermeeschii
Pandanus vandermeeschii Vikikrātuvē

Pandanus vandermeeschii ir pandānu dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai.[1][2] Maurīcijā sastopama 21 pandānu suga, un tur tās pazīstamas arī ar nosaukumu vacoa.

Spirālisko pušķu vidi kalpo par patvērumu košajiem Maurīcijas dienas gekoniem

Neliels, 6—8 m augsts, zarots koks. Pavirši aplūkots, pēc lapojuma mazliet atgādina palmas. Stumbrs tumšs. Lapas stīvas, pelēcīgi zaļas, gar to maliņu sarkani, nelieli dzelkšņi. Lapu forma šauri lineāra, pie stumbra savijoties, veido spirāliskus pušķus. Pušķu dobie vidi kalpo par patvērumu Maurīcijas dienas gekoniem.[3]

Bagātīgi veidojas gaisa saknes, no kurām daļa, sasniedzot zemi, kļūst par balstsaknēm. Spilgtais auglis nedaudz līdzinās ananasam. Tas smaržo pēc āboliem, un koka augļus kā barību izmanto reptiļi.

Sastopams sausos apvidos (Gris Gris) gar Maurīcijas piekrasti, Raundā, Egretā, Briežu salā. Lielākā savvaļas populācija saglabājusies Raundā. Augu izmanto dabiskās vides atjaunošanā un ainavu veidošanā.