Panemune | |
---|---|
Miests | |
Panemunis | |
Panemunes ainava | |
Koordinātas: 56°3′46.8″N 25°17′20.4″E / 56.063000°N 25.289000°EKoordinātas: 56°3′46.8″N 25°17′20.4″E / 56.063000°N 25.289000°E | |
Valsts | Lietuva |
Apriņķis | Panevēžas apriņķis |
Rajons | Rokišķu rajons |
Seņūnija | Pandēles seņūnija |
Pirmoreiz minēts | 1598 |
Iedzīvotāji (2021) | |
• kopā | 196 |
Laika josla | EET (UTC+2) |
• Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) |
Panemune Vikikrātuvē |
Panemune (lietuviešu: Panemunis) ir Lietuvas mazpilsēta jeb miests Panevēžas apriņķa Rokišķu rajona Pandēles seņūnijā. Apdzīvotā vieta izvietojusies starp Neretu un Pandēli, Mēmeles (lietuviešu: Nemunėlis) upes abos krastos, no kā arī atvasināts miesta nosaukums.[1]
Apdzīvotā vieta izveidojās 16. gadsimta beigās ap Panemunes muižu. Ievērojamākās vietas miestā ir 1936. gadā celtā Panemunes Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca, Panemunes muiža ar parku un Panemunes pilskalns. Miestā darbojas pamatskola, bibliotēka, kultūras nams, doktorāts un kultūrvēstures muzejs.
Panemunes skolā 1892.—1893. gadā mācījies latviešu rakstnieks un mākslinieks Jānis Jaunsudrabiņš.
Kopš 15. gadsimta beigām – 16. gadsimta Panemunes muiža kalpoja par pagasta pārvaldes centru Viļņas vaivadijas Ukmerģes (tolaik — Vilkmerģes) pavietā. Miests pie tās pirmoreiz minēts 1598. gadā. No 1620. līdz 1832. gadam miestā darbojās Augustīniešu klosteris, kam līdzās izveidojās baznīca. Pēc 1625. gada ugunsgrēka miests atkopās, un 1687. gadā tajā atradās muiža, foļvarks, krogs, naudas glabātuve, neliela muita un 19 sētas. 1777. gadā sāka darboties draudzes skola.
Pēc Trešās Polijas dalīšanas, nonākot Krievijas Impērijas sastāvā, miests ietilpa Braslavas, pēc tam — Zarasu apriņķī.[2] 19. gadsimta vidū muižu pārņēma Komaru muižnieku dzimta, kas pārbūvēja kungu namu un ierīkoja paraugsaimniecību.
1905. gada revolūcijas laikā vietējie iedzīvotāji rīkoja mītiņus, vienā no kuriem tie izpostīja muižas dambi. Tā paša gada rudenī, nolūkā apspiest revolucionāro kustību, Krievijas armijas noziedznieku vienība Panemunē veica artilērijas apšaudes.
Pirmā pasaules kara laikā, 1915. gadā miestu nopostīja ugunsgrēks. Lai apgādātu gar Daugavu izvietoto fronti, 1916. gadā vācu armija un vietējie iedzīvotāji uzbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju Skapišķi—Suvainišķi, kas darbojās līdz 1960. gadam.
Starpkaru periodā Panemunē atradās degvīna brūzis, vējdzirnavas, neliela kredītsabiedrība, kooperatīvs, vairāki veikali un amatnieku darbnīcas. 1930. gadā Panemunes pamatskolā sāka īstenot lauksaimniecības vakara apmācību.
1944. gada 12. decembrī miestā īslaicīgi varu pārņēma ap 300 lietuviešu partizānu grupa. Pēckara gados Panemunes apkārtnē turpināja darboties Aļģimanta apriņķa un kunigaiša Marģa partizānu vienības.[3]
Padomju okupācijas laikā Panemune bija sovhoza Nemunėlis (no lietuviešu — "Mēmele") centrālais ciemats. Tajā atradās dzirnavas, vilnas kārstuve, feldšeru un vecmāšu punkts, nepilnā vidusskola un kultūras nams. 1946. gadā sāka darboties bibliotēka.
2016. gada 10. jūlijā mācītāja un skolotāja Jona Kateļa labdarības un atbalsta fonda telpās atvēra muzeju, kur izstādītas viņa personīgās mantas, lūgšanu grāmatas un fotogrāfijas.[4]
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Šis ar Lietuvu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |