Papile | |||
---|---|---|---|
| |||
Koordinātas: 56°09′10″N 22°47′3″E / 56.15278°N 22.78417°EKoordinātas: 56°09′10″N 22°47′3″E / 56.15278°N 22.78417°E | |||
Valsts | Lietuva | ||
Apriņķis | Šauļu apriņķis | ||
Rajons | Akmenes rajons | ||
Seņūnija | Papiles seņūnija | ||
Pirmoreiz minēta | 1339 | ||
Pirmoreiz minēta kā miests | 1600 | ||
Iedzīvotāji (2011) | |||
• kopā | 1 007 | ||
Laika josla | EET (UTC+2) | ||
• Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
Papile Vikikrātuvē |
Papile (lietuviešu: Papilė, žemaišu: Papėlė) ir Lietuvas mazpilsēta jeb miests Šauļu apriņķa Akmenes rajonā, seņūnijas un seņūnaitijas centrs. Tā atrodas Ventas reģionālajā parkā pie Ventas ap 25 kilometrus uz dienvidiem no Latvijas robežas, 9 km uz DA no Ventas pilsētas un 25 km uz DR no rajona centra Naujoji Akmenes. Saskaņā ar 2011. gada tautas skaitīšanu tajā dzīvoja 1007 cilvēki. Miestā ir Sv. Jāzepa katoļu baznīca (uzcelta 1887. gadā), ģimnāzija, bērnudārzs, bibliotēka, pasts, kultūras centrs, kā arī vēsturnieka un rakstnieka Simona Daukanta muzejs un bronzas piemineklis.
Papile pirmo reizi pieminēta 1339. gadā, kad to un apkaimi izpostīja Livonijas ordenis. Ir arī uzskats, ka tā tikusi pieminēta 1253. gadā,[2] taču tālaika kuršu Cekļa zemē minētās Pilenes saistība ar Papili ir apšaubāma.[3] Pēc žemaišu kristīšanas tā piederēja Medininku (Varņu) bīskapiem. 1493. gadā Papilē tikusi uzcelta pirmā baznīca.
No 1600. gada Papile tiek minēta kā miests. 1637. gadā tur uzcelta draudzes skola. 1702. gadā miests saņēma tirdzniecības tiesību privilēģiju. Par aktīvu dalību 1863. gada sacelšanās laikā, kurā netālu no pilsētas Dluska vadītie partizāni sakāva Krievijas armijas daļu, daži pilsētnieki tika represēti. 1871.—1873. gadā tika uzbūvēts Liepājas—Romnu dzelzceļš, mazpilsēta sāka straujāk augt, lai gan no 1988. līdz 1903. pārdzīvoja trīs ugunsgrēkus un vēlāk dega arī abu pasaules karu laikā.[2] 1880. gadā Papilē tika izveidota pasta nodaļa.
1941. gada jūlijā lietuviešu policijas provāciskie kolaboracionisti gestapo vadībā noslepkavoja 55 pilsētas iedzīvotājus — propadomiskos kolaboracionistus un ebrejus.[4] Savukārt, padomju vara 1940. gados izsūtīja vai arestēja 41 miesta iedzīvotāju.[2]
Padomju laikā Papilē bija putnu ferma (no 1966. gada) un S. Daukanta vārdā nosaukta kolhoza centrs.
1833 | 1868[5] | 1898[6] | 1923[7] | 1959[8] | 1970[9] | 1979[10] | 1989[11] | 2001[12] | 2011[13] |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
198 | 247 | 2060 | 1432 | 1167 | 1079 | 1332 | 1435 | 1449 | 1007 |
Papilē ir divi pilskalni, pirmais — Papiles pilskalns upes kreisajā krastā, pie kura aug aizsargājams koks — daudzstumbru liepa, otrs, ko sauc par Pašalpas kalnu — pilsētas dienvidaustrumos. Venta tek gar miesta dienvidu malu, izveidojot cilpu, pilsēta atrodas upes labajā krastā (otrā krastā — Daubišķu ciemats). Caur Papili iet Liepājas—Romnu dzelzceļš un autoceļš KK155 Kuršēni—Mažeiķi.
Papilē ir ģeoloģiskais rezervāts — Papiles atsegums, kur 2 km garā Ventas ielejas posmā paveras vairāki juras perioda veidojumi ar bagātīgām tā laika faunas atliekām. Šo atsegumu pētījuši daudzi zinātnieki, tostarp Česlovas Hmeļevskis, Ādolfs Damušis, Eduards Eihvalds (pirmais, kurš šo atsegumu pētīja 1830. gadā), Alfrēds Karls Jenčs un rakstnieks Dionizs Poška ap 1863. gadu. Pie tā uzsliets skatu tornis.[14]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Papile |