Papile (Birži)

Šis raksts ir par miestu Lietuvas Rokišķu rajona pašvaldībā. Par citām jēdziena Papile nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Papile
Miests
Papilys
Iela Papilē
Ģerbonis
Papile
Koordinātas: 56°7′4.8″N 25°0′28.8″E / 56.118000°N 25.008000°E / 56.118000; 25.008000Koordinātas: 56°7′4.8″N 25°0′28.8″E / 56.118000°N 25.008000°E / 56.118000; 25.008000
Valsts	Lietuva
Apriņķis	Panevēžas apriņķis
Rajons	Biržu rajons
Seņūnija	Papiles seņūnija
Pirmoreiz minēts	1541
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	309
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indekss	LT-41012
Papile Vikikrātuvē

Papile (lietuviešu: Papilys) ir Lietuvas mazpilsēta jeb miests Panevēžas apriņķa Biržu rajonā un Papiles seņūnijas administratīvais centrs. Apdzīvotā vieta izvietojusies Rovējas upes krastā, nomaļus no autoceļa KK123 un aptuveni pusceļā starp Biržiem un Pandēli.

Ievērojamākie objekti miestā ir Papiles Bezvainīgās Sv. Jaunavas Marijas baznīca, Papiles Reformātu baznīca, Papiles muiža, pilskalns un rakstnieka Kaža Biņķa muzejmāja. Miestam ir sava pamatskola, bibliotēka, kultūras nams, doktorāts, ugunsdzēsēju depo, pasts un elektroapakšstacija.

Uz dienvidiem no miesta atrodas tāda paša nosaukuma ciems.

Vēsture

Papile pirmoreiz vēstures avotos minēta 1541. gadā, kad Radvilu dzimta Zomkela kalnā uzcēla muižu. Tomēr daži vēstures avoti norāda, ka Papile bijusi apdzīvota arī senāk un tās agrākais nosaukums bija Šakinava. Par senāka apzīvojuma esamību liecina pilskalns un miesta apkārtnē atrodamie akmens cirvji. Šo apstākļu dēļ tiek uzskatīts, ka, Radviliem ierodoties Papilē, tā jau ir bijusi blīvi apdzīvota vieta.

Līdz 16. gadsimtam Papiles apvidus bijis mežains un purvains. 1613. gada Radvilu kartē miests iezīmēts plaša mežu un purvu masīva malā, kas aptuveni sakrīt ar mūsdienu Biržu mežu. Kad tuvējie meži jau bija izcirsti un tīrumi apstrādāti, Radvili savu rezidenci pārcēla uz Biržiem. Līdz ar to sācies Biržu kā apdzīvotas vietas uzplaukums un Papiles panīkums.^[1]

Papiles katoļu baznīca pirmoreiz minēta 1553. gadā. Savukārt 1595. gadā reformātu konfesijai piederīgie Radvili uzcēla reformātu baznīcu. Reformātu baznīcas pasparnē dibināja skolu, kas ar pārtraukumiem darbojās vairākus gadsimtus. Tradicionāli katoliskajā Lietuvā abu baznīcu torņi kopā veido mazpilsētām neraksturīgu divu torņu ainavu.^[2]

Papilē un Biržu apvidū kopumā reformātu klātbūtne izsekojama kopš Nikolaja Radvila Rudā pāriešanas kalvinismā 1564. gadā. Līdzīgi kā citviet katoliskajā Eiropā, arī Lietuvā protestanti, pie kuriem piederēja arī reformāti, kontrreformācijas laikā nonācā sīvā pretstāvē ar katoļiem.

Tā piemēram, 1729. gadā Dominikāņu mūks no Palēvenes nodedzināja reformātu baznīcu Papilē un Nemunēles Radvilišķos. 1736. gadā Polijas-Lietuvas Seims reformātiem liedza dzīvot Radvilu pārvaldītajos Lietuvas ziemeļos, tostarp, Biržos un Papilē. Savukārt 1744. gadā Viļņas diecēzes sinode liedza herētiķiem (reformātiem) mācīt katoļu bērnus skolās un laulāties katoļu un reformātu starpā. Laika gaitā reliģiskā pretdarbība izzuda.^[2][3]

18. gadsimtā Papile nonācu poļu muižnieku Koščalkovsku dzimtas valdījumā. No 1764. līdz 1832. gadam darbojās katoļu klosteris. Pēc Trešās Polijas dalīšanas, nonākot Krievijas Impērijas sastāvā, miests ietilpa Braslavas, pēc tam — Zarasu apriņķī.

Padomju okupācijas laikā Papile bija kolhoza centrālais ciemats. Nolūkā novērst plūdus Rovējas upes ielejā 1986. gadā uzpludināja Papiles ūdenskrātuvi. Miesta ģerboni apstiprināja 2014. gadā.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1902 445[4] —     1923 448[5] +0.03% 1959 1 175[6] +2.71% 1970 384[7] −9.67%	Gads Iedz. ±% g.p. 1979 386[8] +0.06% 1980 386[9] +0.00% 1986 402[10] +0.68% 1989 375[11] −2.29%	Gads Iedz. ±% g.p. 2001 312[12] −1.52% 2011 236[13] −2.75% 2021 309[14] +2.73%

Ievērojamas personības

• valstsvīrs un karavadonis Jonušs Radvils (1612—1655),
• rakstnieks Kazis Biņķis (1893—1942).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Papile.

Atsauces

1. Papilys. Mūsų Lietuva, 2. sējums. Bostona: Lietuvių enciklopedijos leidykla, 1965. 737 lpp.
2. Papilys. Miestai ir Miesteliai. Kauņa: Terra Publica, 2014. 152 lpp.
3. A. Biržys. Biržų apskritis. Miestai ir miesteliai. Kauņa: 1932.
4. «Алфавитный списокъ населенныхъ мѣстъ Ковенской губерніи.» (krievu). Kauņa : Тіпографія Губернскаго Правленія. 1903.
5. Lietuvos apgyventos vietos: pirmojo visuotinojo Lietuvos gyventojų 1923 m. surašymo duomenys. Kaunas: Finansų ministerija. Centralinis statistikos biūras, 1925
6. Papilys. Mažoji lietuviškoji tarybinė enciklopedija, T. 2 (K–P). Viļņa, Vyriausioji enciklopedijų redakcija, 1968, 761 lpp.
7. Lietuvos TSR kaimo gyvenamosios vietovės 1959 ir 1970 metais (Visasąjunginių gyventojų surašymų duomenys). Viļņa : Centrinė statistikos valdyba prie Lietuvos TSR Ministrų tarybos. 1974.
8. Lietuvos TSR kaimo gyvenamosios vietovės (1979 metų Visasąjunginio gyventojų surašymo duomenys). Viļņa : Lietuvos TSR Centrinė statistikos valdyba. 1982.
9. Papilys. Lietuviškoji tarybinė enciklopedija, VIII sējums. Viļņa: Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas, 1981. T.VIII: Moreasas-Pinturikjas, 449 lpp.
10. Algimantas Miškinis ir kt. Papilys. Tarybų Lietuvos enciklopedija, T. 3 (Masaitis-Simno). – Viļņa: Vyriausioji enciklopedijų redakcija, 1987. 301 lpp.
11. «Kaimo gyvenamosios vietovės (1989 metų Visuotinio gyventojų surašymo duomenys)». Viļņa : Lietuvas Republikas Statistikas departaments. 1993.
12. «Panevėžio apskrities gyvenamosios vietovės ir jų gyventojai.» [Panevēžas apriņķa apdzīvotās vietas un to iedzīvotāji] (lietuviešu). Viļņa : Statistikas departaments. 2003.
13. «Gyventojai gyvenamosiose vietovėse: Lietuvos Respublikos 2011 metų gyventojų ir būstų surašymo rezultatai.» [Lietuvas Republikas 2011. gada tautskaites rezultāti] (lietuviešu). Viļņa : Statistikas departaments. 2013. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-04-08. Skatīts: 2024-09-15.
14. «Gyventojai gyvenamosiose vietovėse: Lietuvos Respublikos 2021 metų gyventojų surašymo rezultatai» [Iedzīvotāju skaits apdzīvotās vietās: Lietuvas Republikas 2021. gada tautskaites rezultāti] (lietuviešu). Viļņa : Statistikas departaments. 2022.