Pauls Laukss

Pauls Laukss
Paul Laux
Pauls Laukss
Personīgā informācija
Dzimis 1887. gada 11. novembrī
Valsts karogs: Vācijas Impērija Veimāra, Vācijas Impērija (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1944. gada 2. septembrī (56 gadi)
Rīga, Ostlande, Valsts karogs: Vācija Trešais reihs
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība vācietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe ģenerālis
Dienesta laiks 1907 — 1945
Valsts Vācijas Impērija
Veimāras Republika
Trešais reihs
Komandēja 2. armijas korpuss
16. Vācu armija
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš
Otrais pasaules karš
Apbalvojumi Dzelzs krusta Bruņinieka krusts ar Ozollapām u.c.

Pauls Laukss (vācu: Paul Laux; dzimis 1887. gada 11. novembrī Veimārā, miris 1944. gada 2. septembrī Rīgā) bija vācu virsnieks, Dzelzs krusta Bruņinieka krusta ar Ozollapām kavalieris, Pirmā un Otrā pasaules kara dalībnieks.

Militārā karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1907. gada februārī iestājies militārajā dienestā, kājnieku pulkā par fanenjunkeru (virsnieka kandidātu). 1908. gada augustā piešķirta leitnanta dienesta pakāpe.

Pirmais pasaules karš

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmais pasaules kara sākumā nozīmēts štāba pienākumu veikšanai. 1915. gada augustā paaugstināts amatā par kapteini. 1918. gadā iecelts par kājnieku bataljona komandieri. Kara laikā apbalvots ar abu pakāpju Dzelzs krustiem un vēl četriem ordeņiem.

Turpinājis dienestu Reihsvērā. Sākoties Otrajam pasaules karam bijis ģenerālmajora dienesta pakāpē un bijis 1. armijas štāba priekšnieka aizvietotājs.

Otrais pasaules karš

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1939. gada septembrī un oktobrī piedalījies Polijas kampaņā

1940. gada maijā un jūnijā piedalījies Francijas kampaņā.

No 1940. gada oktobra komandējis 126. kājnieku pulku. 1941. gada janvārī paaugstināts par ģenerālleitnantu.

No 1941. gada 22. jūnija piedalījies karā pret PSRS. Piedalījies kaujās Baltijas valstīs, vēlāk pie Ļeņingradas. 1941. gada decembrī apbalvots ar Bruņinieka krustu.

1942. gada oktobrī un novembrī komandējis armijas korpusu "Laukss". No 1942. gada 28. novembra komandējis 2. armijas korpusu. 1942. gada decembrī paaugstināts par kājnieku ģenerāli.

1943. gada maijā apbalvots ar Ozollapām pie Bruņinieku krusta.

No 1944. gada 3. jūlija komandējis 16. armiju (Latvijā). 1944. gada 29. augustā cietis aviokatastrofā Džūkstē, bet 2. septembrī nomiris slimnīcā Rīgā.

  • Fellgiebel, Walther-Peer (2000). Die Träger des Ritterkreuzes des Eisernen Kreuzes 1939—1945. Friedburg, Germany: Podzun-Pallas. ISBN 3-7909-0284-5