| ||||||||||||||
|
Pauls Laukss (vācu: Paul Laux; dzimis 1887. gada 11. novembrī Veimārā, miris 1944. gada 2. septembrī Rīgā) bija vācu virsnieks, Dzelzs krusta Bruņinieka krusta ar Ozollapām kavalieris, Pirmā un Otrā pasaules kara dalībnieks.
1907. gada februārī iestājies militārajā dienestā, kājnieku pulkā par fanenjunkeru (virsnieka kandidātu). 1908. gada augustā piešķirta leitnanta dienesta pakāpe.
Pirmais pasaules kara sākumā nozīmēts štāba pienākumu veikšanai. 1915. gada augustā paaugstināts amatā par kapteini. 1918. gadā iecelts par kājnieku bataljona komandieri. Kara laikā apbalvots ar abu pakāpju Dzelzs krustiem un vēl četriem ordeņiem.
Turpinājis dienestu Reihsvērā. Sākoties Otrajam pasaules karam bijis ģenerālmajora dienesta pakāpē un bijis 1. armijas štāba priekšnieka aizvietotājs.
1939. gada septembrī un oktobrī piedalījies Polijas kampaņā
1940. gada maijā un jūnijā piedalījies Francijas kampaņā.
No 1940. gada oktobra komandējis 126. kājnieku pulku. 1941. gada janvārī paaugstināts par ģenerālleitnantu.
No 1941. gada 22. jūnija piedalījies karā pret PSRS. Piedalījies kaujās Baltijas valstīs, vēlāk pie Ļeņingradas. 1941. gada decembrī apbalvots ar Bruņinieka krustu.
1942. gada oktobrī un novembrī komandējis armijas korpusu "Laukss". No 1942. gada 28. novembra komandējis 2. armijas korpusu. 1942. gada decembrī paaugstināts par kājnieku ģenerāli.
1943. gada maijā apbalvots ar Ozollapām pie Bruņinieku krusta.
No 1944. gada 3. jūlija komandējis 16. armiju (Latvijā). 1944. gada 29. augustā cietis aviokatastrofā Džūkstē, bet 2. septembrī nomiris slimnīcā Rīgā.
|