| ||||||||||||||||
|
Peters Edvards Glasers jeb Pīters Gleizers (Peter Edward Glaser; dzimis 1923. gada 5. septembrī, miris 2014. gada 29. maijā) bija čehu izcelsmes ASV zinātnieks, aerokosmiskās jomas inženieris. Plašāk pazīstams kā orbitālas Saules energostacijas koncepcijas autors.
Peters Glasers dzimis Čehoslovākijā 1923. gadā. 1947. gadā pabeidza Kārļa universitāti Prāgā. 1948. gadā viņš ieradās ASV. 1954. gadā ieguva ASV pilsonību. Kolumbijas Universitātē ieguva maģistra (1951. gadā) un doktora (1955. gadā) grādu mehānikā.
Glasers Apollo programmā bija projekta vadītājs lāzera atstarotājam Laser Ranging Retroreflecter Array, kuru 1969. gada 20. jūlijā un vēl divās nākamajās misijās uzstādīja uz Mēness virsmas. Šie atstarotāji vēl joprojām tiek izmantoti. Viņš bija atbildīgs arī par Apollo siltuma plūsmas zondi Lunar Heat Flow Probes un gravitometru Lunar Gravimeter. 1986. gada janvārī Space Shuttle STS-61-C misijā palaists Glasera izveidots eksperiments Initial Blood Storage Experiment cilvēka asins šūnu uzvedības izpētei mikrogravitācijā.
1968. gadā Peters Glasers prezentēja orbitālas Saules energostaciju, kas piegādātu enerģiju no kosmosa uz Zemi ar mikroviļņu palīdzību. 1973. gadā, naftas krīzes laikā, šī koncepcija tika patentēta ASV. 1980. gados, kad naftas cenas kritās, šī ideja vairs nešķita ekonomiski izdevīga.[1]
No 1955. līdz 1994. gadam viņš strādāja menedžmenta konsultāciju uzņēmumā Arthur D. Little.
Peters Glasers piedalījies daudzās zinātniskajās, tehnoloģiju, NASA u.c. organizācijās un komitejās. Bijis vairāku zinātnisko žurnālu un grāmatu redaktors. Viņam ir vairāk nekā 800 publikāciju.
|