Polārie vaļi Balaena (Linnaeus, 1758) | |
---|---|
Polārie vaļi (Balaena mysticetus) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
Kārta | Pārnadži (Artiodactyla) |
Apakškārta | Vaļi un nīlzirgi (Whippomorpha) |
Infrakārta | Vaļveidīgie (Cetacea) |
Sīkkārta | Plātņvaļi (Mysticeti) |
Dzimta | Polāro vaļu dzimta (Balaenidae) |
Ģints | Polārie vaļi (Balaena) |
Sinonīmi | |
| |
Polārie vaļi Vikikrātuvē |
Polārie vaļi (Balaena) ir viena no divām polāro vaļu dzimtas (Balaenidae) ģintīm, kas apvieno vienu mūsdienās dzīvojošu sugu un vairākas aizvēsturiskas, izmirušas sugas. Senākās polāro vaļu fosilijas saglabājušās no miocēna beigām. Kopumā zināmas 9 aizvēsturiskās sugas, kuru fosilijas atrastas Eiropā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.[1] Mūsdienās dzīvojošais polārais valis (Balaena mysticetus) mājo pašos ziemeļos: Ziemeļu Ledus, Atlantijas un Klusajā okeānā.
Polāro vaļu sistemātika vēsturiski piedzīvojusi vairākkārtējas izmaiņas. Bija laiks, kad visi gludvaļi un polārais valis tika sistematizēti polāro vaļu ģintī gan kā viena suga, gan divas sugas, gan četras. 18. gadsimtā tie visi tika uzskatīti par vienu sugu — polāro vali (Balaena mysticetus), tomēr ar laiku zinātnieki saprata savu kļūdu un nodalīja no polārvaļa jaunu sugu — gludvali, visas mūsdienās zināmās gludvaļu sugas sistematizējot kā vienu sugu. Padziļinoties morfoloģiskajiem pētījumiem, tika atklātas atšķirības galvaskausa formā un tika nodalīts dienvidu gludvalis (Dienvidu puslodē dzīvojošais gludvalis) no ziemeļu gludvaļa (ziemeļu puslodē dzīvojošais gludvalis).[2] Tomēr daļa sistemātiķu līdz pat 1998. gadam polārvaļu ģintī sistematizēja tikai divas sugas: polāro vali (Balaena mysticetus) un gludvali (Balaena glacialis).[3]
Tikai 2000. gados veiktās DNS analīzes ieviesa skaidrību polāro vaļu ģints sistemātikā. 2007. gadā tika veikta sistemātikas revīzija un no polāro vaļu ģints tika nodalīta gludvaļu grupa, izveidojot jaunu ģinti — gludvaļi (Eubalaena), kurā tika sistematizētas trīs gludvaļu sugas.[4]