Pusmuiža (vācu: Beihof, arī HalbGutshof un Vorwerk) bija kādai muižai piederoša autonoma lauku lielsaimniecība ar zemi, apbūvi un iedzīvotājiem. Reizēm šajos īpašumos tika organizētas klaušu muižas, kurās zemniekiem klaušu kārtā bija jāapstrādā muižnieka īpašumi. Latgalē pusmuižas dēvēja par foļvarkiem (poļu: folwark no vācu: Vorwerk).
Latvijā pusmuižas sāka veidoties kopš 17. gadsimta otrās puses, kad muižnieki ekonomisku apsvērumu dēļ savos īpašumos nodalīja ģeogrāfiski nošķirtās daļas un izveidoja atsevišķas saimniecības. Pusmuižas parasti izrentēja citiem īpašniekiem.
