Pygocephalomorpha | |
---|---|
Tealliocaris robusta rekonstrukcija. | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
Klase | Augstākie vēži (Malacostraca) |
Virskārta | Perakarīdi (Peracarida) |
Kārta | Pygocephalomorpha |
Iedalījums | |
Pygocephalomorpha ir izmirušu perakarīdu vēžveidīgo grupa. 1930. gadā vācu paleontologs Kārlis Boirlens Pygocephalomorpha izdalīja kā šķeltkājvēžu apakškārtu. Pašlaik tā ir paaugstināta līdz perakarīdu kārtai. Tās sastāvā ir piecas dzimtas un viena dzimtām nepievienota (incertae sedis) ģints. Dzīvoja karbona un perma periodos.
Karapakss pārklāj žaunu daļu. Krūšu daļa ir apmēram tik pat gara kā abdomens, vai nedaudz īsāka. Mātītēm ir oostegīti, kas veido olu kameru jeb marsūpiju. Tām ir arī spermas uzglabāšanas kamera. Uz telsona ir labi attīstīti astes dzelkšņi un furka.[1]
Pigocefalomorfi bija specializēta perakarīdu grupa, kas ir raksturīga vēlā paleozoja augstāko vēžu grupa. Ir kādas morfoloģiskas līdzības starp tiem un mezozoja - kainozoja langustiem. Agrīnā karbona atradumi liecina, ka pigocefalomorfi apdzīvoja jūru akvatorijas, taču perma periodā tie sāka apdzīvot tikai saldūdens un sājūdens vides Pangejas nomalēs. Lai gan būdami anatomiski dažādi un ģeogrāfiski plaši izplatīti karbona tropiskajā joslā, taču pēc perma, mezozojā tie vairs nav sastopami.
Pygocephalomorpha sastāvā ir piecas dzimtas un piecas dzimtām nepievienotas (incertae sedis) ģintis.[2]
(†) - izmirušu organismu grupa.