Sakneņu dzimta | |
---|---|
![]() Dzimtas visbiežākā makroskopiskā sēne — uzpūstā saknene. | |
Klasifikācija | |
Valsts | Sēnes (Fungi) |
Apakšvalsts | Augstākās sēnes (Dikarya) |
Nodalījums | Asku sēnes (Ascomycota) |
Apakšnodalījums | Pezizomycotina |
Klase | Kaussēnes (Pezizomycetes) |
Apakšklase | Pezizomycetidae |
Kārta | Kaussēņu rinda (Pezizales) |
Dzimta | Sakneņu dzimta (Rhizinaceae) |
![]() |
Sakneņu dzimta (Rhizinaceae) ir kaussēņu rindas asku sēnes, kuras Latvijā zināmas pēc šīs dzimtas vienīgās atrastās pārstāves — uzpūstās saknenes.[1]
Šo dzimtu pirmais aprakstīja vācu mikologs Hermans Frīdrihs Bonordens 1851. gadā darbā Observationes Mycologicae.[2] Par dzimtas tipisko ģinti kļuva sakneņu ģints, kuras tipiskā suga ir uzpūstā saknene.
Vēlāk dzimtā iekļautas arī ģintis Phymatotrichopsis[3] un Psilopezia.
Bieži sastopamā uzpūstā saknene ir mežsaimniecībai kaitīgs priežu un retāk citu skujkoku sakņu parazīts.[4][5][6][7] Daļa avotu šo sugu atzīst par lietojamu pārtikā, tomēr vairums tam nepiekrīt.[4][8][9]
Arī Phymatotrichopsis omnivora (angļu valodā zināma kā Teksasas jeb kokvilnas sakņu puve) ir dažādu augu sakņu parazīts,[10][11] aug g.k. Meksikā un ASV dienvidrietumu rajonos. Ir fiksēti gadījumi arī Dienvidāzijā.[12] Tradicionālos augļķermeņus neveido. Īpaši aktīvs karstās vasarās, cīņas metodes — augsnes skābuma maiņa ar mēslojumu, dziļaršana, imūnu augu sugu stādīšana apkaimē.[13]
![]() |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sakneņu dzimta |