Sakneņu ģints

Sakneņu ģints
Ģints tipiskā suga — uzpūstā saknene.
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
ApakšvalstsAugstākās sēnes (Dikarya)
NodalījumsAsku sēnes (Ascomycota)
ApakšnodalījumsPezizomycotina
KlaseKaussēnes (Pezizomycetes)
ApakšklasePezizomycetidae
KārtaKaussēņu rinda (Pezizales)
DzimtaSakneņu dzimta (Rhizinaceae)
ĢintsSakneņu ģints (Rhizina)
Sakneņu ģints Vikikrātuvē

Sakneņu ģints (Rhizina) ir sakneņu dzimtas asku sēnes, kuras Latvijā zināmas pēc šīs ģints vienīgās atrastās pārstāves — uzpūstās saknenes.[1]

Taksonomija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šo ģinti pirmais aprakstīja Eliass Magnuss Frīss 1815. gadā darbā Observationes Mycologicae.[2] Uzpūstā saknene tobrīd bija sakneņu ģints vienīgā aprakstītā un tipiskā suga.

1921. un 1925. gados austrāliešu botāniķis Leonards Rodvejs pievienoja tai vēl divas Tasmānijā atklātas sugas, R. atra and R. lignicola.[3] Vēl ģintī dažādā laikā bijušas iekļautas vairākas sugas, kas pašlaik attiecinātas uz citām ģintīm. Saskaņā ar Mycobank, 2021. gada sākumā, neskaitot nosauktās trīs, ģintī vēl atrodas R. helvetica (bijusī Discina helvetica), R. nigroolivacea, R. praetexta (bijusī R. laevigata var. praetexta), R. reticulata (bijusī Peziza reticulata), R. spongiosa (bijusī Galiella spongiosa), R. vaporaria un R. zonata.[4]

Ģints apraksts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augļķermeņi (apotēciji) klājeniski, 1—20 cm diametrā, ar tumšu virsmu. Lejasdaļa gaišāka, ar smalkiem rizoīdiem—hifām, kas aizvieto kātiņu. Saprotrofi uz augsnes, bieži izdegumos, reizēm koku sakņu parazīti.[5]

Praktiskā nozīme

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bieži sastopamā uzpūstā saknene ir mežsaimniecībai kaitīgs priežu un retāk citu skujkoku sakņu parazīts.[6][7][8][9] Daļa avotu šo sugu atzīst par lietojamu pārtikā, tomēr vairums tam nepiekrīt.[5][6][10][11]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Mikologu biedrība: Latvijā konstatētās sēņu sugas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 1. jūlijā. Skatīts: 2021. gada 2. februārī.
  2. ↑ GSD Species Synonymy: Rhizina undulata Fr. Species Fungorum. CAB International.
  3. ↑ Rodway L. (1925). "Tasmanian discomycetes". Papers and Proceedings of the Royal Society of Tasmania. 1924: 90–122.
  4. ↑ MycoBank
  5. ↑ 5,0 5,1 «Грибы СССР», Мысль, Москва, 1980., 80. lpp.
  6. ↑ 6,0 6,1 Sugu enciklopēdija "Latvijas Daba"
  7. ↑ Meža enciklopēdija, E. Vimba, Apgāds "Zelta grauds", 2005
  8. ↑ Jallaludin M. (1967). "Studies of Rhizina undulata. II. Observations and experiments in East Anglian plantations" Arhivēts 2021. gada 7. februārī, Wayback Machine vietnē.. Transactions of the British Mycological Society. 50 (3): 461–472. doi:10.1016/s0007-1536(67)80015-9.]
  9. ↑ Hartig R. (1894). Text-book of the Diseases of Trees. London, UK: Macmillan. pp. 123–129.]
  10. ↑ I.Dāniele, D.Meiere "Lielā Latvijas sēņu grāmata", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 505. lpp.
  11. ↑ Biolib.cz: kořenitka nadmutá - Rhizina undulata Fr.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība