Ievērojamākās vietas miestā ir Romas katoļu baznīca un Lietuvas neatkarības desmitgades piemineklis. Miestam ir sava vidusskola ar vietējo muzeju un galeriju, kā arī bibliotēka un pasts.
Uzskata, ka miesta nosaukums cēlies no netālajām salām Mūsas upē.
Apdzīvotā vieta pirmoreiz rakstītos avotos minēta 1514. gadā, kad Barbara Pečkaite par godu savam mirušajam brālim dibināja draudzi, kurai viņa veltīja pusi no Saloču muižas zemēm.[4] Tajā pašā gadā uzcēla pirmo katoļu baznīcu. 16. gadsimta vidū Radvili to atsavināja un pārbūvēja par reformātu baznīcu, taču 17. gadsimta vidū baznīcu atsavināja atkal un atjaunoja Romas katoļu draudzes darbību tajā.
↑Lietuvos apgyventos vietos: pirmojo visuotinojo Lietuvos gyventojų 1923 m. surašymo duomenys. Kaunas: Finansų ministerija. Centralinis statistikos biūras, 1925
↑Saločiai. Lietuviškoji tarybinė enciklopedija, VIII t. Viļņa: Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas, 1981. T.VIII: Moreasas-Pinturikjas, 139 lpp.
↑Algimantas Miškinis ir kt. Saločiai. Tarybų Lietuvos enciklopedija, T. 3 (Masaitis-Simno). – Viļņa: Vyriausioji enciklopedijų redakcija, 1987. // 197616 lpp.