Sievietēm Ungārijā ir bijusi sava loma Ungārijas sabiedrības veidošanā, īpaši pēdējos 200 gados. Ungāru sievietes tēla veidošanos attīstīja kristīgā reliģija (Romas katolicisms, luterānisms, kalvinisms un arī daļēji pareizticība), vēstures gaita (komunistiskā ideoloģija) un Ungārijas integrācijas process Eiropas Savienībā. Ungārija šobrīd ieņem 42. vietu dzimumu nevienlīdzības indeksā.[1] 93,2% no sievietietēm vecumā no 25 gadiem ir vidējā izglītība un 57,8% ir oficiāli nodarbinātas.[2] Global Gender Gap Report sarakstā Ungārija ieņem 87. vietu.[3]
Pēteris Baranijs 1790. gadā iesniedza pieteikumu Ungārijas muižniecības Nacionālajai asamblejai ar lūgumu piešķirt muižniecēm tiesības pārraudzīt sapulces darbību, uzskatot, ka sievietes spēs audzināt jaunu savai dzimtenei lojālu paaudzi. Tomēr asambleja noraidīja šo pieteikumu.[4] 1817. gadā Ungārijā tika izveidota Pešteras sieviešu labdarības biedrība — pirmā sieviešu organizācija. Līdz gadsimta beigām valstī tika izveidots vairāki simti šādu organizāciju, kurām tomēr nebija liela politiska svara un ietekmes.[4]
19. gadsimta vidū sievietes ieguva tiesības uz vidējo izglītību, 1895. gadā universitātēs atļāva studēt filozofiju, medicīnu un farmāciju. Cilvēktiesību aktīvisti ar saviem centieniem paplašināja sieviešu tiesības Austrijā un Ungārijā. 1904. gadā Rozika Švimere Ungārijā nodibināja Feministu asociāciju,[4] kas aģitēja par balsošanas tiesību piešķiršanu sievietēm vēlēšanās un trīs reizes bez panākumiem iesniedza petīcijas parlamentam. 1910. gadā tika nodibināta Vīriešu līga par sieviešu balsstiesībām, bet 1913. gadā Budapeštā notika Starptautiskās sieviešu balsstiesību alianses 7. kongress.[4] Feministu asociācija sadarbojās ar Budapeštas pilsētas pārvaldi sieviešu nodarbinātības jautājumos, kā arī izdeva žurnālu par sieviešu problēmām.[4]
Neatkarīgā Ungārija tika definēta kā nacionāla valsts, tāpēc sieviešu kustībai bija jāpielāgojas šiem jaunajiem apstākļiem.[5] 1919. gadā komunisti ar Belu Kunu pie varas bija neilgu laiku, un feministu grupas kļuva mazākas un mazāk ietekmīgas. Viņiem bija jāiet pagrīdē un jāveido jaunas attiecības ar komunistiem un radikāli kreisajiem. Daļēji sievietes panāca balsstiesību paplašināšanu un tiesības strādāt parlamentā.[5] Pateicoties partiju politiskās ietekmes pieaugumam valstī, sievietes piesaistīja uzmanību un ieguva atbalstu kā bērnu mātes — Ungārijas nākamās paaudzes radītājas.[5] Sieviešu organizācijas paplašinājās arī Otrā pasaules kara laikā[5] .
Daļējas vēlēšanu tiesības ungāru sievietēm tika piešķirtas 1922. gadā, bet pilnīgas tikai 1945. gadā,[6] savukārt Ungārijas Tautas Republikā tās nebija pietiekami skaidri izteiktas. Sievietes bija 18% no Ungārijas parlamenta deputātiem 1949. un 30% 1980. gadā, taču tās sanāksmēs bieži nepiedalījās, lai gan tās ietekmēja lēmumu pieņemšanu. Sieviešu skaits parlamentā ir sarucis līdz 7% pirmajās brīvajās vēlēšanās 1990. gadā,[6] 2014. gadā tās bija 10,1% no visiem deputātiem.[7]
Sieviete Sociālistiskajā Ungārijā tika uzskatīta galvenokārt par bērna māti, kas apzīmēja Ungārijas nākotni, ungāru strādnieka sievu un pašu strādnieci. Sievietes Ungārijā varēja ieņemt gandrīz jebkuru darba amatu. Tāpat kā vīriešiem, viņām tika garantētas pamata pilsoniskās tiesības un brīvības saskaņā ar Ungārijas Tautas Republikas konstitūciju.[8] Sievietes varēja brīvi iegūt vidējo un augstāko izglītību jebkurā jomā, tostarp dabaszinātņu jomās un specialitātēs, kas saistītas ar inženierzinātnēm un rūpniecību.[9]
1989. gadā radās jaunas feministiskās kustības, kas iestājās par sieviešu tiesību un brīvību paplašināšanu. Deviņdesmitajos gados Feministu tīkls un Jauno demokrātu federācija kļuva par vadošajām politiskajām kustībām kuru mērķi bija sieviešu atbalsts Ungārijā.[10] Tomēr daži jautājumi Ungārijā joprojām ir pretrunīgi: konservatīvās partijas atbalsta abortu aizliegumu valstī, dažas citas partijas cenšas mainīt vardarbības ģimenē kriminalizāciju. 1997. gadā tika dekriminalizēta izvarošana laulībā.[11] 1997. gadā Ungārija parakstīja Eiropas Padomes Konvenciju pret cilvēku tirdzniecību.[12]
Ungārija šobrīd atsakās no tradicionālās laulības formālu ceremoniju ziņā, daudzas ģimenes tiek veidotas uz kopdzīves pamata. 2015. gadā 47,9% bērnu piedzima de jure neprecētām sievietēm.[13] Vidēji uz 100 sievietēm 2015. gadā piedzima 143 bērni.[14] Māšu mirstība valstī 2010. gadā bija 21 sieviete uz 100 tūkstošiem.[15]