Smiltāja neļķe Dianthus arenarius (L.) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
Rinda | Neļķu rinda (Caryophyllales) |
Dzimta | Neļķu dzimta (Caryophyllaceae) |
Ģints | Neļķes (Dianthus) |
Suga | Smiltāja neļķe (Dianthus arenarius) |
Smiltāja neļķe Vikikrātuvē |
Smiltāja neļķe (latīņu: Dianthus arenarius) ir augu suga neļķu ģintī. Tai ir šaurs izplatības areāls austrumu un centrālajā Eiropā. Latvijā suga ir saprotama nereti, taču nevienmērīgi, galvenokārt apvidos ar piejūras un iekšzemes kāpām, sausiem priežu mežiem.[1]
Suga ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā.[1]
Smiltāja neļķe ir daudzgadīgs, 10—30 cm garš lakstaugs ar pacilu vai stāvu stublāju. Tas parasti veido blīvu ceru un tam mēdz būt gan neauglīgi dzinumi, gan dzinumi ar ziediem. Lapas ir lineāras, 2—5 cm, 0,1—0,3 cm garas, zilganzaļas, lapas plātnes apakšpuse ir klāta ar matiņiem, tās mala ir gluda, gals smails. Uz ziedošajiem stublājiem lapas ir novietotas pretēji. Ziedi ir smaržīgi, pa vienam vai nedaudzi stublāja galotnē. Zieda kauss ir cilindrisks, 2—3 cm garš, ar 4 ārkausa lapām. Zieda kausam ir trīsstūraini, smaili zobiņi. Vainaglapas ir baltas vai gaišsārtas, gals bārkstains, pie pamata ar sīku, sārtu punktu vai svītru zīmējumu un purpursarkanu šķērssvītru. Zied no jūnija līdz augustam.[1]
Sugai ir aprakstītas vairākas pasugas:[2][3]