Spidiļķu dzimta

Spidiļķu dzimta
Acheilognathidae (Bleeker, 1863)
Spidiļķis (Rhodeus amarus)
Spidiļķis (Rhodeus amarus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspures (Actinopteri)
KohortaKaulpūšļu kohorta (Otomorpha)
KārtaKarpveidīgās (Cypriniformes)
ApakškārtaKarpu apakškārta (Cyprinoidei)
DzimtaSpidiļķu dzimta (Acheilognathidae)
Spidiļķu dzimta Vikikrātuvē

Spidiļķu dzimta (Acheilognathidae) ir viena no karpveidīgo kārtas (Cypriniformes) dzimtām,[1] kas apvieno 72 saldūdens zivju sugas un kas tiek iedalītas 6 ģintīs.[2][3][4] Lielākā daļa sugu mājo Āzijā, un tikai divas sugas sastopamas Eiropā (spidiļķis un dienvidu spidiļķis).[2]

Latvijā mājo viena spidiļķu dzimtas suga — spidiļķis (Rhodeus amarus),[5] kas sastopams daudzās upēs un ezeros. Līdz šim nav informācijas par spidiļķa sastopamību Austrumlatvijā.[6]

Sistemātikas izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz ar ģenētisko pētījumu attīstību, dzimta piedzīvojusi vairākkārtējas izmaiņas. Piemēram, Latvijā sastopamais spidiļķis ir izdalīts kā atsevišķa Eiropā dzīvojoša suga, bet vecais zinātniskais nosaukums tiek lietots kādreizējās Āzijas populācijas (nominālpasugas) spidiļķim jeb Amūras spidiļķim (Rhodeus sericeus).[2] Trīs spidiļķu ģintis no sešām ir monotipiskas: dzeloņainie spidiļķi (Acanthorhodeus), Taivānas spidiļķi (Paratanakia) un Tokijas spidiļķi (Pseudorhodeus). Tās izdalītas kā atsevišķas ģintis nesenā pagātnē.[2][3][4] Balstoties uz ģenētiskajiem atklājumiem, 2016. gadā tika izdalīta spidiļķu dzimta.[1] Pirms tam šī zivju grupa tika sistematizēta kā karpu dzimtas apakšdzimta.