Spīdola ir VEF ražoto pārnēsājamo tranzistoru radiouztvērēju marka. Nosaukumu "Spīdola" ieteicis VEF inženieris Jānis Cērps par godu Raiņa lugas "Uguns un nakts" varonei Spīdolai. Spīdola bija Padomju Savienībā pirmais masveidā ražotais pārnēsājamais radiouztvērējs ar īsviļņu diapazonu.
"Spīdolas" tipa uztvērēji tika ražoti, sākot no 1960. gada[1]. Pirmais modelis saucās vienkārši Spīdola (tehniskais nosaukums ПМП-60), bet 1962. gadā sāka ražot modeli VEF-Spīdola ar nedaudz atšķirīgu izskatu, savukārt 1965. gadā — VEF-Spīdola 10 "stūrainākā" korpusā. Visu šo uztvērēju shēmas bija samērā līdzīgas. Radiouztvērēju eksporta varianti, kas saucās VEF-Transistor un VEF-Transistor 10, atšķīrās ar papildus īsviļņu diapazoniem 13, 16 un 19 m viļņu uztveršanai. Radiouztvērējs ātri ieguva lielu popularitāti visā PSRS, neskatoties uz tam laikam samērā augsto cenu.
20. gadsimta 70. gados izstrādāti daudzi modernizēti populārā radiouztvērēja modeļi — Spīdola 207, Spīdola 230, Spīdola 232, Spīdola 250 un citi.
Spīdola ir 2. klases pārnēsājams superheterodīns ar 10 tranzistoriem shēmā. Garo un vidējo viļņu uztveršanai paredzēta magnētiskā antena, īsviļņiem — teleskopiskā antena ar iespēju pieslēgt atsevišķu ārējo antenu.
Eksporta variantam bija īsviļņu diapazoni 16, 19, 25, 31 un 41 m.
Čukču valodā vārds spidola ir sugasvārds, kas apzīmē jebkuru portatīvo tranzistoru radio[2][3].
Ir bijuši gadījumi, kad krimināllietu ietvaros pret padomju disidentiem "Spīdolas" tikušas konfiscētas kā nozieguma izdarīšanas rīki, jo ar tām varēja klausīties "Amerikas Balss" pārraides (labās selektivitātes dēļ traucējumstaciju ietekme bija mazāka)[4].