Stagari Gasterosteus (Linnaeus, 1758) | |
---|---|
Sīkgalvas stagars (Gasterosteus microcephalus) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Starspures (Actinopteri) |
Divīzija | Dzelkņstarzivis (Acanthopterygii) |
Kārta | Asarveidīgās (Perciformes) |
Apakškārta | Platgalvju apakškārta (Cottoidei) |
Infrakārta | Stagaru infrakārta (Gasterosteales) |
Dzimta | Stagaru dzimta (Gasterosteidae) |
Ģints | Stagari (Gasterosteus) |
Stagari Vikikrātuvē |
Stagari jeb trīsadatu stagari (Gasterosteus) ir viena no stagaru dzimtas (Gasterosteidae) ģintīm, kas apvieno 6 zivju sugas.[1] Tās ir saldūdens vai jūras zivis. Sastopamas, atkarībā no sugas, Atlantijas un Klusā okeāna ziemeļu puslodes jūrās un ar jūru saistītās saldūdens tilpēs.[1][2]
Latvijā sastopama viena stagaru ģints suga — trīsadatu stagars (Gasterosteus aculeatus),[3] kas sastopams jūras piekrastē un ar jūru savienotos saldūdeņos — upēs, ūdenskrātuvēs un piejūras ezeros (piemēram, Alūksnes, Puzes un Usmas ezeros).[2]
Visām stagaru ģints sugām pirms muguras spuras ir dzeloņi, kas skaitā parasti ir trīs (retos gadījumos 4, vēl retāk 2 vai 5 dzeloņi).[4] Ķermeni klāj kaula plātnītes (reizēm to nav). Astes spuras stumbrs ar ķīli (reizēm vāji izteikts).[4]
Stagaru ģints (Gasterosteus)