Tartuosteji Tartuosteus | |
---|---|
T. maximus branhiālā plātne | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Virsklase | Bezžokļaiņi (Agnatha) |
Klase | Pteraspidomorfi (Pteraspidomorphi) |
Apakšklase | Dažādvairodži (Heterostraci) |
Kārta | Pteraspidiformes |
Apakškārta | Psammosteida |
Dzimta | Pycnosteidae |
Ģints | Tartuosteji (Tartuosteus) |
Tartuosteji (Tartuosteus; nosaukums no Tartu, Igaunijas pilsētas) ir bezžokļaiņu izmirušās psammosteju apakškārtas ģints. Ģinti pirmo reizi 1961. gadā aprakstīja padomju pētnieks Dmitrijs Obručevs. Ģints tipveida suga ir Tartuosteus giganteus, kas iepriekš tika aprakstīta kā Psammolepis gigantea Gross, 1933.
Ģints pārstāv ļoti lielu izmēru organismus, kuru branhiālo plātņu platums sasniedz līdz 60 cm. Vēdera plātne ir salīdzinoši gara un šaura, ļoti izliekta un bez tesērām. Tai aizmugurē ir dziļš un šaurs izgriezums, ko aizmugurē sedz tesēras, kas bieži vien saaug ar plātni. Muguras plātne ir apaļa un bez tesērām. Muguras plātnei ir zināma sensoro kanālu sistēma, kuru veido divi gareniski mediālie kanāli ar mediālajām komisūrām, kā arī viens priekšējais-sānu un divi laterālie kanāli no katras puses.[1] Branhiālā plātne veido izstiepta trīsstūra formu, kuras platums ir lielāks par garumu. Kornuālā plātne ir samērā gara un nedaudz ovāla pēc formas. Ādas zobi ir smalki.[2]
Tartuosteju ģintī pamatā ir divas sugas T. giganteus un T. maximus. T. ornatus no Timāna kosmīna slāņiem netiek viennozīmīgi atzīta kā tartuosteju ģints. Tā balstās uz vienīgo atradumu — branhiālo plātni, kas ir sugas holotips. Agrāk pie tartuosteju ģints tika pieskaitīta arī T. luhai Mark-Kurik, 1965 kas mūsdienās tiek uzskatīta kā atsevišķa ģints Elgaia luhai.