|
Teodors fon Ševe (vācu: Theodor von Scheve; 1851. gada 11. jūnijs Kozle — 1922. gada 19. aprīlis Pačkova) bija Vācijas šahists un virsnieks.
Pēc profesijas bijis armijas virsnieks. Dzīvojis Breslavā, kur bijis "Andresena Breslavas šaha kluba" (vācu: Schachverein Breslau Anderssen) līdzdibinātājs. Piedalījies nacionālajos šaha turnīros. 1881. gadā ieņēmis trešo vietu Berlīnes šaha turnīrā aiz Bertolda Laskera un Zīgberta Tarraša, bet citā Berlīnes turnīrā bijis otrais aiz Kurta fon Bardelebena. 1883. gadā turpat dalījis 6.-8. vietu (uzvarējis Hermans fon Gotšalls). 1894. gadā uzvarējis Berlīnes šaha turnīrā, bet 1899. gada Berlīnes jaungada turnīrā dalījis 1. vietu kopā ar Emīlu Šallopu un Horeišio Karo. 1891. gadā nospēlējis neizšķirti divus mačus: ar Kārli Valbrotu — 5:5 (+4, –4, =2) un Kurtu fon Bardelebenu — 6:6 (+4, –4, =4). 1901. gadā ieņēmis 5. vietu vienā no pirmajiem Montekarlo starptautiskajiem šaha turnīriem (uzvarējis Kārlis Šlehters).[1] 1919. gadā Berlīnē izdevis šaham veltītu eseju "Šaha spēles gars" (vācu: Der Geist des Schachspiel).