TigriSat

TigriSat
KA veidsZemes tālizpētes pavadonis
Organizācija:Irākas Zinātnes un tehnoloģiju ministrija, Karogs: Irāka Irāka
OperatorsSapienza Università di Roma, Karogs: Itālija Itālija
IzgatavotājiSapienza Università di Roma, Karogs: Itālija Itālija
Bāzes platformaCubeSat 3U
Starts19.06.2014. 19:11:11 UTC
Starta vietaJasnija Karogs: Krievija Krievija
NesējraķeteDnepr-1, Karogs: Ukraina Ukraina
Palaists kopā arKazEOSat-2, Deimos-2, TabletSat-Aurora, SaudiSat-4, Hodoyoshi 3, Hodoyoshi 4, AprizeSat 9, AprizeSat 10, UniSat-6 (AeroCube6, ANTELSAT, Lemur-1) · PolyITAN-1, BRITE-Toronto · BRITE-Montreal · BugSat-1, QB50P1, QB50P2, NanoSatC-Br-1, Resurs-M1, Resurs-M2, Flock-1c.1, Flock-1c.2, Flock-1c.3, Flock-1c.4, Flock-1c.5, Flock-1c.6, Flock-1c.7, Flock-1c.8, Flock-1c.9, Flock-1c.10, Flock-1c.11, DTUSat-2, Duchifat-1, POPSAT-HIP-1, PACE
NSSDC ID2014-033AK
SCN40043
Masa3 kg
Centr. ķermenisZeme
Orbītas veidsLEO
Lielā pusass7025 km
Slīpums97,8°
Periods97,7 min
Apogejs696,3 km
Perigejs612,9 km

TigriSat ir Irākas pirmais pavadonis. Tas tika veidots pēcdiploma Irākas studentu projektā Itālijas universitātē Sapienza Università di Roma. Zemes tālizpētes pavadoņa uzdevums ir atklāt putekļu vētras virs Irākas. Tas orbītā tika palaists 2014. gada 19. jūnijā.

TigriSat veidots CubeSat 3U standartā ar masu aptuveni 3 kg. Tas ir apgādāts ar RGB kameru, kas izmanto īpašus algoritmus, lai uzņemtajos attēlos atklātu putekļus. Pavadonim ir izvēršama ultraīsviļņu (VHF) un decimetru viļņu (UHF) antena telemetrijas noraidīšanai un radiobojai, kā arī S joslas antena; raidītājs darbojas 435,000 MHz frekvencē. Saules baterijas paneļos ir iebūvētas magnētiskās spoles, kas nodrošina orientācijas kontroli, lai kamera būtu pavērsta pret Zemi. TigriSat pārraida attēlus uz divām zemes stacijām Bagdādē un Romā. Pavadoņa siltuma kontrole ir pasīva un balstās uz virsmas materiālu termooptiskajām īpašībām (starojamību un absorbciju).[1]

Priekšvēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1989. gadā, Sadama Huseina valdīšanas laikā, Irāka apgalvoja, ka ir palaidusi Zemes mākslīgo pavadoni. Attēli no kosmosa tomēr liecināja, ka nesējraķete eksplodējusi pacelšanās sākumposmā, un tiek apšaubīts, vai vispār bija paredzēta kosmiskā aparāta palaišana orbītā. Tādējādi TigriSat oficiāli tiek uzskatīts par Irākas pirmo pavadoni.[2]

2014. gadā Irākas studentu grupa Itālijas universitātē Sapienza Università di Roma izgatavoja TigriSat. Nanopavadoni projektēja un būvēja augstākā līmeņa pēcdiploma aerokosmiskās inženierijas kursa studenti, ko organizēja Sapienza Università di Roma Aerokosmiskās inženierijas skola (Scuola di Ingegneria Aerospaziale) sadarbībā ar Irākas darba grupu (Itālijas Ārlietu ministrija), Irākas Zinātnes un tehnoloģiju ministriju, Irākas Augstākās izglītības ministriju un Irākas transporta ministriju, kā arī un Itālijas gaisa spēkiem.[1]

Lidojuma gaita

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

TigriSat tika palaists 2014. gada 19. jūnijā 19:11:11 UTC ar nesējraķeti Dnepr-1 no Jasnijas militārās bāzes Orenburgas apgabalā Krievijā. TigriSat starta konfigurācijās atradās speciālā konteinerā kosmiskajā aparātā UniSat-6, ko izstrādāja Itālijas privāts uzņēmums G.A.U.S.S. Srl. 19 minūtes pēc starta UniSat-6 tika ievadīts saules sinhronā orbītā ar parametriem: perigejs 612,9 km, apogejs 696,3 km, orbītas slīpums 97,8°, periods 97,7 minūtes.

20. jūnijā, 25 stundas 38 minūtes pēc starta TigriSat tika izmests no UniSat-6 brīvā lidojumā.[3]

2019. gada maijā TigriSat vēl darbojās.

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 Thermovacuum tests on TIGRIsat structure: Validation of the thermal model of a 3U cubesat Claudio Paris, Maurizio Parisse, Wathiq Aziz Allawi; IEEE, 4-5 June 2015
  2. ↑ Iraq launches its first satellite – TigriSat Amir Abdallah, Iraqi News, 2014-06-20
  3. ↑ UNISAT-6 Mission G.A.U.S.S. Srl

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


GSAT-14 | Thaicom 6 | Cygnus CRS Orb-1 (Flock-1 1 · Flock-1 2 · Flock-1 3 · Flock-1 4 · Flock-1 5 · Flock-1 6 · Flock-1 7 · Flock-1 8 · Flock-1 9 · Flock-1 10 · Flock-1 11 · Flock-1 12 · Flock-1 13 · Flock-1 14 · Flock-1 15 · Flock-1 16 · Flock-1 17 · Flock-1 18 · Flock-1 19 · Flock-1 20 · Flock-1 21 · Flock-1 22 · Flock-1 23 · Flock-1 24 · Flock-1 25 · Flock-1 26 · Flock-1 27 · Flock-1 28 · ArduSat-2 · LituanicaSAT-1 · LitSat-1 · SkyCube · UAPSAT) | TDRS-L | Progress M-22M (Chasqui I) | ABS-2 · Athena-Fidus | Türksat 4A | USA-248 | GPM Core · ShindaiSat · STARS II · Teikyosat-3 · ITF-1 · OPUSat · INVADER · K-SAT 2 | Ekspress-AT1 · Ekspress-AT2 | Amazonas 4A · ASTRA 5B | Kosmos-2494 | Sojuz TMA-12M | Shijian 11-06 | USA-249 | Sentinel-1A | IRNSS-1B | Progress M-23M | Ofek-10 | USA-250 | EgyptSat-2 | SpaceX CRS-3 · KickSat · ALL-STAR/THEIA · SporeSat · TestSat-Lite · PhoneSat 2.5 | Luč-5V · KazSat-3 | KazEOSat-1 | Kosmos-2495 | Ekspress-AM4R | USA-251 | USA-252 | Kosmos-2496 · Kosmos-2497 · Kosmos-2498 · Kosmos-2499 | ALOS 2 · Rising 2 · Uniform 1 · SOCRATES · SPROUT | EUTELSAT 3B | Sojuz TMA-13M | Kosmos-2500 | KazEOSat-2 · Deimos-2 · TabletSat-Aurora · SaudiSat-4 · Hodoyoshi 3 · Hodoyoshi 4 · AprizeSat 9 · AprizeSat 10 · UniSat-6 (TigriSat · AeroCube6 · ANTELSAT · Lemur-1) · BRITE-Toronto · BRITE-Montreal · BugSat-1 · QB50p1 · QB50p2 · NanoSatC-Br-1 · Resurs-M1 · Resurs-M2 · Flock-1c.1 · Flock-1c.2 · Flock-1c.3 · Flock-1c.4 · Flock-1c.5 · Flock-1c.6 · Flock-1c.7 · Flock-1c.8 · Flock-1c.9 · Flock-1c.10 · Flock-1c.11 · DTUSat-2 · Duchifat-1 · POPSAT-HIP-1 · PACE · PolyITAN-1 | SPOT 7 · CanX-4 · CanX-5 · AISat · VELOX-I | OCO-2 | Gonec-M № 18 · Gonec-M № 19 · Gonec-M № 20 | Meteor-M № 2 · MKA-FKI (PN2) · Ukube-1 · SkySat-2 · TechDemoSat-1 · AISSat-2 · DX-1 | O3b FM03 · O3b FM06 · O3b FM07 · O3b FM08 | Cygnus CRS Orb-2 (Flock-1b 1 · Flock-1b 2 · Flock-1b 3 · Flock-1b 4 · Flock-1b 5 · Flock-1b 6 · Flock-1b 7 · Flock-1b 8 · Flock-1b 9 · Flock-1b 10 · Flock-1b 11 · Flock-1b 12 · Flock-1b 13 · Flock-1b 14 · Flock-1b 15 · Flock-1b 16 · Flock-1b 17 · Flock-1b 18 · Flock-1b 19 · Flock-1b 20 · Flock-1b 21 · Flock-1b 22 · Flock-1b 23 · Flock-1b 24 · Flock-1b 25 · Flock-1b 26 · Flock-1b 27 · Flock-1b 28 · TechEdSat-4 · MicroMAS · Lambda-sat) | Orbcomm-OG2 3 · Orbcomm-OG2 4 · Orbcomm-OG2 6 · Orbcomm-OG2 7 · Orbcomm-OG2 9 · Orbcomm-OG2 11 · Orbcomm-OG2 Mass Simulator | Foton-M № 4 | Progress M-24M | USA-253 · USA-254 · USA-255 | Georges Lemaître ATV | USA-256 | AsiaSat 8 | Yaogan 20A · Yaogan 20B · Yaogan 20C | WorldView-3 | Gaofen 2 · Heweliusz | Galileo 5 · Galileo 6 | Chuangxin 1-04 · Ling Qiao | AsiaSat 6 | Yaogan 21 · Tiantuo 2 | MEASAT-3b · Optus 10 | USA-257 | SpaceX CRS-4 (SpinSat) | Sojuz TMA-14M | Luč | Shijian 11-07 | Himawari 8 | IRNSS-1C | Intelsat 30 · ARSAT-1 | Yaogan 22 | Ekspress-AM6 | Chang'e 5 T1 | Cygnus CRS Orb-3 | Progress M-25M | USA-258 | Meridian № 7 | Asnaro 1 · Hodoyoshi-1 · ChubuSat-1 · TSUBAME · QSAT-EOS | Yaogan 23 | Yaogan 24 | Kuaizhou 2 | Sojuz TMA-15M | Kosmos-2501 | Hayabusa2 · PROCYON · DESPATCH · Shin'en 2 | Orion EFT-1 | DirecTV 14 · GSAT-16 | CBERS-4 | Yaogan 25A · Yaogan 25B · Yaogan 25C | USA-259 | Jamal-401 | O3b FM09 · O3b FM10 · O3b FM11 · O3b FM12 | Kondor-E | GMM | Kosmos-2502 | Resurs-P № 2 | Yaogan 26 | ASTRA 2G | Fengyun 2-08
Derīgās kravas atdalītas ar aizzīmēm ( · ), starti ar vertikālā svītrām ( | ). Pilotējamie lidojumi izcelti treknā tekstā. Startu avārijas atzīmētas nosvītrotas; nepareizā orbītā ievadīts vai citas kļūmes, kuru dēļ kosmisko aparātu nevar lietderīgi izmantot, apzīmēts kursīvā. Derīgās kravas, kas palaistas no citiem kosmiskajiem aparātiem, iekļautas (iekavās).