Tims Vu

Tims Vu 2018. gadā

Timotijs Šou-Mings Vu[1] (dzimis 1972. gadā) (angļu: Timothy Shiou-Ming Wu) ir ierēdnis ASV prezidenta Džo Baidena administrācijā, kas atbild par tehnoloģiju un konkurences politiku.[2][3][4] Viņš ir arī tiesību zinātnieks un tiesību zinātņu profesors Kolumbijas Universitātē (atvaļinājumā), vairāku grāmatu autors un iepriekš bijis “The New York Times” viedokļu autors. Juridiski un akadēmiski Vu ir pazīstams ar nozīmīgu ieguldījumu pretmonopola un komunikāciju politikā,[5][6] kā arī ar to, ka savā 2003. gada tiesību žurnāla rakstā “Tīkla neitralitāte, platjoslas diskriminācija” (Network Neutrality, Broadband Discrimination) ieviesa frāzi "tīkla neitralitāte".[7][8] 2010. gadu beigās T.Vu bija vadošais aizstāvis pretmonopola tiesas prāvā, kas bija vērsta pret Facebook izjukšanu.[9]

Vu ir mediju un tehnoloģiju nozares zinātnieks, un viņa akadēmiskās specialitāte ir pretmonopola, autortiesību un telekomunikāciju likumi. 2013. gadā Vu tika ierindots "The National Law Journal" "100 Amerikas ietekmīgāko juristu" sarakstā, kā arī 2014. un 2015. gadā "Politico 50" sarakstā. Turklāt 2006. gadā viņš tika nosaukts par vienu no Scientific American 50 gada cilvēkiem, savukārt žurnāls “02138” 2007. gadā viņu nosauca par vienu no Hārvardas Universitātes 100 ietekmīgākajiem absolventiem. Viņa grāmata “The Master Switch” tika nosaukta starp 2010. gada labākajām grāmatām žurnālā "The New Yorker",[10] žurnālā "Fortune",[11] "Publishers Weekly"[12] un citās publikācijās.

No 2011. līdz 2012. gadam Vu bija Federālās tirdzniecības komisijas vecākais padomnieks,[13] bet no 2015. līdz 2016. gadam viņš bija vecākais padomnieks Ņujorkas ģenerālprokurora birojā, kur uzsāka veiksmīgu tiesas prāvu pret Time Warner Cable par nepatiesas informācijas sniegšanu viņu platjoslas ātruma reklamās.[14] Vu darbojās arī Baraka Obamas administrācijas Nacionālajā ekonomikas padomē Džefrija Zients vadībā un pašlaik strādā direktora Braiena Dīza vadībā.[4]

Biogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tims Vu dzimis Vašingtonā ASV,[15] un uzaudzis Bāzelē un Toronto.[16] Viņa tēvs Alans Mingta Vu bija no Taivānas,[17] un viņa māte Džiliana Vu (dzimusi Edvardsa)[18] ir britu un kanādiešu imunoloģe[17] Vu un viņa jaunākais brālis tika nosūtīti uz alternatīvām skolām, kurās tika uzsvērts radošums.[18]

Vu apmeklēja Makgila Universitāti, kur sākotnēji studēja bioķīmiju, taču vēlāk pārgāja uz biofiziku, 1995. gadā tur iegūstot bakalaura grādu.[6][18] Pēc tam viņš studēja Hārvardas Juridiskajā skolā, kuru 1998. gadā absolvēja ar izcilību. Hārvardā viņš mācījās pie autortiesību zinātnieka Lorensa Lesiga.[6]

Karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc juridiskās skolas T.Vu pirmo gadu pavadīja ASV Tieslietu departamenta Juridiskā konsultanta birojā. Pēc tam divus gadus viņš strādāja par juristu ierēdni, vispirms no 1998. līdz 1999. gadam tiesneša Ričarda Poznera vadībā ASV Septītā apgabala apelācijas tiesā, pēc tam no 1999. līdz 2000. gadam pie tiesneša Stīvena Breira ASV Augstākajā tiesā.[19] Pēc ierēdņu amata Vu pārcēlās uz Sanfrancisko līča apgabalu, strādāja uzņēmumā Riverstone Networks (2000—2002)[20] un pēc tam iestājās Virdžīnijas Universitātes Juridiskās skolā.[19]

Vu bija tiesību zinātņu asociētais profesors Virdžīnijas Universitātē no 2002. līdz 2004. gadam, viesprofesors Kolumbijas Juridiskajā skolā 2004. gadā un 2005. gadā viesprofesors gan Čikāgas Juridiskajā skolā, gan Stenfordas Juridiskajā skolā.[19] 2006. gadā viņš kļuva par pilntiesīgu profesoru Kolumbijas Juridiskajā skolā.[21]

The Master Switch

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vu 2010. gadā iznākušajā grāmatā "Galvenais slēdzis: Informācijas impēriju pieaugums un kritums" (The Master Switch: The Rise and Fall of Information Empires) tiek aprakstīts ilgs "cikls", saskaņā ar kuru atvērtas informācijas sistēmas laika gaitā tiek konsolidētas un slēgtas, atsākot darbu tikai pēc graujošām inovācijām. Grāmata rāda, ka šis cikls attīstās līdz ar Bell AT & T telefonsakaru monopola attīstību, Holivudas izklaides industrijas, apraides un kabeļtelevīzijas industrijas dibināšanu un visbeidzot ar interneta industriju. Viņš aplūko piemēru “Apple Inc.”, kas sākās kā uzņēmums, kurš veltīts atklātībai un kas Stīva Džobsa vadībā pārtapa par slēgtāku sistēmu, parādot, ka interneta industrija sekos vēsturiskajam informācijas impēriju ciklam (lai gan Vu apsprieda Google kā svarīgu pretpunktu). Grāmata nosaukta par vienu no 2010. gada labākajām grāmatām žurnālā "The New Yorker",[10] žurnālā "Fortune",[11] Amazon.com,[22] The Washington Post,[23] "Publishers Weekly"[12] un citur.

Ietekme

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tims Vu ir atzīts par tīkla neitralitātes jēdziena popularizēšanu savā 2003. gada rakstā “Tīkla neitralitāte, platjoslas diskriminācija”. Rakstā tika aplūkota tīkla neitralitāte attiecībā uz lietojumprogrammu neitralitāti, kā arī neitralitāte starp datiem un pakalpojumu ziņā jutīgas datplūsmas kvalitāti, un viņš ierosināja dažus tiesību aktus, lai varētu risināt šīs problēmas.[7][8] 2006. gadā arī Federālā sakaru komisija aicināja Vu palīdzēt izstrādāt pirmos tīkla neitralitātes noteikumus, kas tika pievienoti “AT & T” un “BellSouth” apvienošanas lietā.[6]

2011. gadā Vu pievienojās Federālajai tirdzniecības komisijai kā akadēmiķis un vecākais politikas padomnieks.[13] Vu ir piedalījies televīzijas programmās The Colbert Report[24] un Čārlijs Rouzs.[25]

Vu ir rakstījis par uzmanības zādzības fenomenu,[26] tostarp savā 2016. gada grāmatā "Uzmanības tirgotāji" (The Attention Merchants).

Vu minēts kā New Brandeis kustības vadošais dalībnieks.[27][28] Viņa 2018. gada grāmatā The Curse of Bigness: Antitrust in the New Gold Age analizēta pretmonopola ieviešanas vēsture un principi Amerikas Savienotajās Valstīs un apgalvots, ka pieaugošā uzņēmumu konsolidācija rada draudus ne tikai ASV ekonomikai, bet arī Amerikas politiskajai sistēmai.[29]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ "Tim Wu" (en). Wikipedia. 2021-11-24.
  2. ↑ Ryan Tracy. «Meet Tim Wu, the Man Behind Biden’s Push to Promote Business Competition», 09.07.2021. Skatīts: 21.12.2021.
  3. ↑ By. «Net neutrality advocate Tim Wu joins White House». POLITICO (angļu). Skatīts: 2021-12-21.
  4. ↑ 4,0 4,1 Cecilia Kang. «A Leading Critic of Big Tech Will Join the White House». The New York Times (en-US), 2021-03-05. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2021-12-21.
  5. ↑ «Wayback Machine». web.archive.org. 2007-11-26. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-11-26. Skatīts: 2021-12-21.
  6. ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 «Tim Wu, Freedom Fighter - Bloomberg». web.archive.org. 2019-09-24. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-09-24. Skatīts: 2021-12-21.
  7. ↑ 7,0 7,1 Wu, Tim (2003). "Network Neutrality, Broadband Discrimination". SSRN Electronic Journal. doi:10.2139/ssrn.388863. ISSN 1556-5068.
  8. ↑ 8,0 8,1 «Tim Wu Elected Board Chair At Free Press | Columbia Law School». web.archive.org. 2016-05-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-05-10. Skatīts: 2021-12-21.
  9. ↑ Steve Lohr. «Chris Hughes Worked to Create Facebook. Now, He Is Working to Break It Up.». The New York Times (en-US), 2019-07-25. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2021-12-21.
  10. ↑ 10,0 10,1 Condé Nast. «A Year’s Reading». The New Yorker (en-US), 2010-12-06. Skatīts: 2021-12-21.
  11. ↑ 11,0 11,1 «America's original startup: The phone company - Dec. 22, 2010». archive.fortune.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-09-24. Skatīts: 2021-12-21.
  12. ↑ 12,0 12,1 «Best Books of 2010». web.archive.org. 2010-11-11. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-11-11. Skatīts: 2021-12-21.
  13. ↑ 13,0 13,1 «Professor Tim Wu Named Advisor to Federal Trade Commission on Consumer Protection, Competition». www.law.columbia.edu (angļu). Skatīts: 2021-12-21.
  14. ↑ «EXCLUSIVE: Charter/Spectrum Cable agrees to record $174M settlement for misleading customers on internet speed: AG's office - NY Daily News». web.archive.org. 2018-12-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-12-27. Skatīts: 2021-12-21.
  15. ↑ «Tim Wu | Business Foundations Instructor | General Assembly». web.archive.org. 2014-09-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-09-10. Skatīts: 2021-12-21.
  16. ↑ «Defending the Open Internet - NYTimes.com». web.archive.org. 2014-09-11. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-09-11. Skatīts: 2021-12-21.
  17. ↑ 17,0 17,1 David W. Chen. «Inspired by His Father’s Activism, Tim Wu Is Running for Lieutenant Governor as an Outsider». The New York Times (en-US), 2014-09-01. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2021-12-21.
  18. ↑ 18,0 18,1 18,2 «Toronto superstar academic who coined ‘net-neutrality’ could be nomin…». archive.ph. 2014-09-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-09-10. Skatīts: 2021-12-21.
  19. ↑ 19,0 19,1 19,2 «Columbia Law : Full Time Faculty». web.archive.org. 2008-12-17. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-12-17. Skatīts: 2021-12-21.
  20. ↑ «Net neutrality guru to speak at USF - SFGate». web.archive.org. 2014-09-11. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-09-11. Skatīts: 2021-12-21.
  21. ↑ «Wu-Hoo! Nutty Professor Is Voice of a Generation | New York Observer». web.archive.org. 2014-09-11. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-09-11. Skatīts: 2021-12-21.
  22. ↑ «Best Books of 2010: Business & Investing Top 10». web.archive.org. 2010-11-14. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-11-14. Skatīts: 2021-12-21.
  23. ↑ «Ezra Klein - The five best books I read this year». web.archive.org. 2012-10-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-10-09. Skatīts: 2021-12-21.
  24. ↑ «End of Net Neutrality - Tim Wu - The Colbert Report - Video Clip | Comedy Central». web.archive.org. 2015-07-04. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-07-04. Skatīts: 2021-12-21.
  25. ↑ «Watch Charlie Rose Online - Mark Halperin and John Heilemann, Tim Wu, Edmund Morris | Hulu». web.archive.org. 2016-06-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-06-02. Skatīts: 2021-12-21.
  26. ↑ Tim Wu. «The Crisis of Attention Theft—Ads That Steal Your Time for Nothing in Return». Wired (en-US). ISSN 1059-1028. Skatīts: 2021-12-21.
  27. ↑ Christopher Shay. «Tim Wu Goes After the Titans of the New Gilded Age» (en-US), 2018-11-13. ISSN 0027-8378. Skatīts: 2021-12-21.
  28. ↑ Leah Nylen. «Biden launches assault on monopolies». POLITICO (angļu). Skatīts: 2021-12-21.
  29. ↑ Condé Nast. «The Biden Antitrust Revolution». The New Yorker (en-US), 2021-07-12. Skatīts: 2021-12-21.