Tomašs Vavžeckis (poļu: Tomasz Antoni Wawrzecki, lietuviešu: Tomas Vavžeckis, baltkrievu: Тамаш Ваўжэцкі; dzimis 1759. gada 7. martā, miris 1816. gada 5. augustā) bija Lietuvas lielkņazistes politiķis un karavīrs. No 1784. gada — Kauņas podkomorijs, no 1791. gada — Lietuvas lielkņazistes horunžijs. 1794. gadā komandēja lietuviešu spēkus, kas karoja Kurzemes teritorijā.
1788. gadā tika ievēlēts Četru gadu seimā. Atbalstīja 3. maija konstitūcijas pieņemšanu. Pēdējais Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis 1791. gadā iecēla Vavžecki par Lietuvas lielkņazistes horunžiju. Piedalījās krievu-poļu 1792. gada karā. Pēc Koscjuško sacelšanās sākuma 1794. gadā finansēja un komandēja Polijas-Lietuvas spēkus Žemaitijā un Kurzemē, bet pēc Tadeuša Koscjuško sagūstīšanas tika iecelts par nemiernieku militāro komandieri Koscjuško vietā. Pēc Varšavas priekšpilsētas Pragas ieņemšanas padevās krieviem, kas iezīmēja Koscjuško sacelšanās beigas. 1796. gadā zvērēja uzticību Krievijas caram Pāvelam I, tāpēc tika atbrīvots un atgriezās dzimtenē. Varšavas kņazistes laikā sadarbojās ar Krievijas varas iestādēm, par ko cars Aleksandrs I iecēla Vavžecki par Polijas karalistes tieslietu ministru.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tomašs Vavžeckis.
