Troilus luridus Troilus luridus (Linnaeus, 1758) | |
---|---|
Troilus luridus (Latvija, Rīga) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
Klase | Kukaiņi (Insecta) |
Kārta | Blakšu kārta (Hemiptera) |
Apakškārta | Augutis (Heteroptera) |
Virsdzimta | Pentatomoidea |
Dzimta | Vairogblakšu dzimta (Pentatomidae) |
Apakšdzimta | Asopinae |
Ģints | Troilus |
Suga | Troilus luridus |
![]() |
Troilus luridus ir plēsīga vairogblakšu suga.
Vairogblakts Troilus luridus ir izplatīta Eirāzijā, kur Eiropā sastopama meža zonās, tai skaitā Krimā un Kaukāzā, un uz austrumiem līdz Habarovskas un Piejūras novadiem, Sahalīnai un Kuriļu salām.[1]
Troilus luridus pieauguša īpatņa ķermeņa garums ir 10—13.5 mm. Ķermenis pelēcīgā vai brūnā krāsā, ar melniem punktiem; galva un pronotuma priekšējā daļa ar metālisku spīdumu.[1] Uz ūsu priekšpēdējā segmenta ir dzeltens distālais gals. Kājas brūnas. Skutelums bez oranžā gala.[2]
Apdzīvo mežus, parasti izvēlas mitrākas vietas. Pavada laiku uz dažādiem skujkokiem un lapkokiem, biežāk uz blīgznas un baltalkšņa, reti uz krūmiem. Mātītes dēj olas uz koku lapām vai skujām vasaras sākumā. Pirmās attīstības stadijas nimfas attīstās grupās un ir augēdāji, kas barojas ar lapām un skujām. Nākamās stadijas nimfas kļūst plēsīgas un barojas ar kukaiņiem, galvenokārt ar zvīņspārņu kāpuriem.[1][2]
Gadā attīstās viena paaudze. Jaunie pieaugušie sastopami jau no jūlija. Pārziemo pieaugušas blaktis.[1][2]
Troilus luridus vairogblakts siekalās, siekalu dziedzeros un hemolimfā var būt sastopami vienšūnu protisti Phytomonas nordicus no Trypanosomatidae dzimtas. Phytomonas nordicus ir Troilus luridus parazīts, kas, nokļūstot blakts kuņģa zarnu traktā, ietekmē trīs orgānu grupas: zarnas, hemolimfu un siekalu dziedzerus, kuros veido savu subpopulāciju, kas atšķirsies ar attīstīšanās stadiju morfoloģiju un vairošanās iespējām. Zarnu subpopulācija lokalizējas zarnu spraugā. Troilus luridus zarnās notiek Phytomonas nordicus migrācijas ceļu sadalīšanās. Viena daļa parazītu aiziet zarnu aizmugurējās sadaļās, kur notiek endomastigotu veidošanās. Cita daļa iekļūst hemolimfā. Pēc savas būtības hemolimfas invāzija ir kā tranzitorā attīstīšanas stadija Phytomonas nordicus ceļā uz siekalu dziedzeriem.[3]
Krievijā Samaras apgabalā šī suga ir ierakstīta reģionālā Sarkanā grāmatā I aizsardzības statusā, kā suga uz izmiršanas robežas. Samāras apgabals iekļūst sugas areāla dienvidu robežā. Sugas limitējošie faktori ir dzīvesvietas iznīcināšana un to degradācija sauso koku izciršanas un ķīmisko inžu izmantošanas dēļ.[1]
![]() | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |