Trīsdaivu ambrozija | |
---|---|
Trīsdaivu ambrozija (Ambrosia trifida) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
Apakšklase | Asteru apakšklase (Asteridae) |
Rinda | Asteru rinda (Asterales) |
Dzimta | Kurvjziežu dzimta (Asteraceae) |
Ģints | Ambrozijas (Ambrosia) |
Suga | Trīsdaivu ambrozija (Ambrosia trifida) |
Trīsdaivu ambrozija Vikikrātuvē |
Trīsdaivu ambrozija (Ambrosia trifida) ir augu suga kurvjziežu dzimtas ambroziju ģintī. Savvaļā tā sastopama Ziemeļamerikā, taču suga ir ievazāta arī Eiropā, tostarp Latvijā.[1]
Trīsdaivu ambrozija ir viengadīgs, 40-120 cm augsts vienmājas lakstaugs, kuram vīrišķie un sievišķie ziedi ir nodalīti viena auga robežās. Auga stublājs ir stāvs, vispārēji apmatots un augšdaļā var sazaroties.
Lapas ir aptuveni 4-15 cm garas, apmatotas, trīsdaivainas, piecdaivainas, vai šķeltas, lai gan augšējās lapas nereti ir veselas. Lapas daivas (plūksnas) ir platas, to mala ir gluda vai attāli zobaina, lapām ir kāts.
Ziedi ir izvietoti zara galā, blīvā vārpveida ķekarā. Vīkala lapas ir zālainas un saaugušas. Vīrišķie ziedi ir blīvā kurvīšveida ziedkopā. Vīrišķo ziedu vainags ir stobrveidīgs, pie pamata tam ir matveidīgas pieziedlapas. Sievišķie ziedi atrodas zem vīrišķo ziedu kurvīšiem, tie ir reducēti. Sievišķo ziedu vīkalam ir 5 zobiņi.
Auglis ir olveidīgs sēklenis. Zied no jūlija beigām līdz oktobrim.[1]