Tīna Graudiņa 2019. gadā
| |||||||||||||
Personas dati | |||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Dzimusi | 1998. gada 9. martā Rīga, Latvija | ||||||||||||
Tautība | latviete | ||||||||||||
Augums | 184 cm | ||||||||||||
Svars | 71 kg | ||||||||||||
Izglītība | |||||||||||||
Vidusskola | Rīgas Valsts 3. ģimnāzija | ||||||||||||
Universitāte | Dienvidkalifornijas Universitāte | ||||||||||||
Profesionālā informācija | |||||||||||||
Pārstāvētā valsts | Latvija | ||||||||||||
Sporta veids | pludmales volejbols | ||||||||||||
Profesionāles karjera | 2014—pašlaik | ||||||||||||
Bijušie treneri | Andris Krūmiņš Aigars Birzulis Genādijs Samoilovs | ||||||||||||
Partnere | Anastasija Samoilova | ||||||||||||
Olimpisko spēļu informācija | |||||||||||||
Dalības reizes | 2 (2020, 2024) | ||||||||||||
Labākais sasniegums | 4. vieta | ||||||||||||
|
Tīna Laura Graudiņa (dzimusi 1998. gada 9. martā Rīgā) ir latviešu volejboliste, kas pārsvarā nodarbojas ar pludmales volejbolu. Spēlē pārī ar Anastasiju Samoilovu (dzim. Kravčenoka) no Daugavpils, divas reizes izcīnītas Eiropas čempionāta zelta medaļas — 2019. gadā Maskavā un 2022. gadā Minhenē. Piedalījusies divās olimpiskajās spēlēs (2020, 2024). 2020. gada spēlēs Tokijā ieņēma 4. vietu, bet 2024. gadā Parīzē — 5. vietu. ASV vadošā pludmales volejbola portāla "VolleyballMag" vērtējumā Graudiņa atzīta par vienu no labākajām bloķētājām pasaulē.[1]
Dzimusi 1998. gadā Rīgā sabiedriskā darbinieka Māra Graudiņa ģimenē.[2]
Pludmales volejbolistes karjeru trenera Andra Krūmiņa vadībā T. Graudiņa aizsāka pārī ar 2009. gada Eiropas čempioni Inesi Jursoni. Biežā prakse pieredzējušam spēlētājam ar karjeras reitinga punktiem piedalīties sacensībās kopā ar daudzsološu jauno spēlētāju attaisnojās — T. Graudiņa pakāpeniski pilnveidoja meistarību un krāja starptautisko sacensību spēļu pieredzi.
2014. gadā kopā ar Lindu Grambergu tika izcīnīta 3. vieta U-17 Pasaules Čempionātā trenera Aigara Birzuļa vadībā, kas bija T. Graudiņas pirmā augsta mēroga starptautiskā medaļa.[3] Tajā pašā vasarā pārī ar Anastasiju Kravčenoku T. Graudiņa startēja Pasaules Jaunatnes Olimpiskajās spēlēs Naņdzjinā, kur izcīnīja 9. vietu.
2015. gadā kopā ar Paulu Nečiporuku T. Graudiņa izcīnīja zelta medaļu Rīgā notikušajā Eiropas jaunatnes pludmales volejbola čempionātā, startējot U18 grupā.[4] Panākumu izdevās atkārtot 2016. gada Eiropas čempionātā U22 grupā pārī ar Anastasiju Kravčenoku, pēc kā sākās T. Graudiņas un A. Kravčenokas ilgstošā sadarbība.[5] Abas zelta medaļas tika izcīnītas trenera Aigara Birzuļa vadībā.
2017.—2018. gada sezonā T. Graudiņa uzsāka studijas Dienvidkalifornijas Universitātē (USC) ASV, tādējādi ziemas sezonā aizvadot atsevišķus treniņus no A. Kravčenokas.[6] Lielākie kopējie sasniegumi ir 2018. gada vasarā Eiropas čempionātā U22 grupā izcīnītā sudraba medaļa, 2017. gada Eiropas Volejbola konfederācijas (CEV) pieaugušo čempionātā Jūrmalā iegūtā 5. vieta un virkne citu Eiropas un nacionālā līmeņa sacensību panākumu.[7]
2018. gada septembrī pēc pludmales volejbola pēcsezonas spēlētāju, treneru, tiesnešu un Starptautiskās volejbola federācijas (FIVB) funkcionāru balsojuma T. Graudiņa tika atzīta par aizvadītās pludmales volejbola sezonas labāko debitanti.[8]
2019. gada Eiropas čempionātā Maskavā pāris izcīnīja zelta medaļas, kas ir sportistes karjeras augstākais sasniegums.[9] 2019. gada septembrī olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Ķīnas pilsētā Haijanā Graudiņa/Kravčenoka izcīnīja Latvijai ceļazīmi uz 2020. gada vasaras olimpiskajām spēlēm.[10] 2020. gada olimpiskajās spēlēs pāris parādīja lielisku spēli, sasniedzot pusfinālu, tomēr, zaudējot cīņā par bronzas godalgu, noslēgumā ierindojās 4. vietā. Graudiņa nopelnīja rezultatīvākās punktu guvējas titulu, kā arī tika atzīta par olimpiādes labāko servētāju.[11]
2022. gada augustā Latvijas izlases sastāvā (kopā ar A. Kravčenoku un otru duetu Aneti Namiķi ar Varvaru Brailko) izcīnīja bronzas medaļas pirmajā CEV Nāciju kausā jeb Eiropas čempionātā pludmales volejbola izlasēm.[12] 2022. gada Eiropas čempionātā Minhenē pārī ar A. Kravčenoku otro reizi karjerā kļuva par Eiropas čempionēm, finālā pieveicot Šveices pludmales volejbolistes.[13] 2022. gada sezonā izcīnīja divas sudraba godalgas Pasaules tūres Elite 16 posmos (Rosarito un Parīzē).
2023. gada sezonā labākais sasniegums Elite 16 līmeņa turnīros bija pašā sezonas sākumā iegūtā 4. vieta Dohā. 2023. gada jūnijā izcīnīja 3. vietu Jūrmalas Challenge turnīrā.[14] 2023. gada Pasaules čempionātā aizkļuva līdz astotdaļfinālam, kur piekāpās amerikānietēm. Sezonas izskaņā 2023. gada decembrī uzvarēja Challenge turnīrā Filipīnās.[15] Graudiņas un Samoilovas duets kvalificējās Pasaules tūres sezonas noslēguma turnīram, kas notika Katarā, tajā palika ceturtajā vietā grupā un izslēgšanas spēlēs neiekļuva.[16]
2024. gada martā uzvarēja otrā līmeņa turnīrā Brazīlijā.[17] Finālu sasniedza arī Challenge turnīrā Polijā, bet tajā piekāpās Ķīnas pludmales volejbolistēm, iegūstot sudraba godalgas.[18] Nedēļu vēlāk izcīnīja bronzu Elite 16 turnīrā Ostravā, tā bija trešā godalga karjerā elites posmos.[19] 2024. gada jūlijā izcīīja vēl vienu bronzas godalgu elites turnīrā Šveicē.[20] 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē grupā ieņēma otro vietu, astotdaļfinālā pieveica Vācijas pludmales volejbolistes Svenju Milleri un Cinju Tilmani, bet ceturtdaļfinālā piekāpās nākamajām čempionēm Anai Patrisijai un Dudai no Brazīlijas. Līdz ar to olimpisko turnīru Graudiņas/Samoilovas komanda noslēdza 5. vietā.[21] Arī 2024. gada Eiropas čempionātā sasniedza ceturtdaļfinālu, ieņemot 5. vietu.[22]
Bez FIVB gada labākās debitantes titula T. Graudiņa ir atzīta par Jūrmalas gada sportisti 2017. gadā.[23] Savukārt, 2018. gadā tika nominēta Latvijas gada labākās sportistes apbalvojumam.[24] Amerikas studentu līgā NCAA T. Graudiņa pārī ar Abrilu Bustamanti tika atzīta par 2018. gada sezonas labāko pirmgadnieci (ang.v. freshman of the year) Pac-12 Conference līgā,[25] 2019. gadā par gada labāko spēlētāju[26] un gada labāko komandu.[27] 2019. gadā Treneru aptaujā Tīna Graudiņa izraudzīta par ASV universitāšu (NCAA) labāko pludmales volejbolisti.[28]
2021. un 2022. gadā atzīta par Latvijas gada sportisti.[29]
Apbalvojumi | ||
---|---|---|
Priekštecis: Patrīcija Eiduka |
Latvijas gada sportiste 2021 2022 |
Pēctecis: Agate Caune |
|
|