Ulpiāna
| Ulpiāna | |
|---|---|
 Ulpiānas drupas. | |
  Ulpiāna | |
| Atrašanās vieta |
 Kosova |
| Reģions | Dardānija |
| Koordinātas | 42°35′47″N 21°10′30″E / 42.59639°N 21.17500°EKoordinātas: 42°35′47″N 21°10′30″E / 42.59639°N 21.17500°E |
| Veids | Apdzīvota vieta |
| Vēsture | |
| Kultūras | Romiešu |
| Piezīmes | |
| Izrakumi | no 1953. gada |
| Stāvoklis | Drupas |
| Publiska piekļuve | Arheoloģiskā zona |
Ulpiāna bija sena romiešu pilsēta[1] Mēzijā, kas atrodas mūsdienu Kosovas teritorijā. Tā tiek saukta arī Justiniāna Sekunda (latīņu: Iustiniana Secunda). Tā izvietojusies pie Gračanicas uz dienvidiem no Prištinas. 1955. gadā Ulpiāna tika iekļauta Serbijas arheoloģisko pieminekļu sarakstā ar īpašu nozīmi.
Pilsēta tiek pieminēta antīkā ģeogrāfa Strabona darbā ar nosaukumu "senā pilsēta". Ulpiāna tika nosaukta Romas imperatora Marka Ulpija Nervas Trajāna vārdā. Šī pilsēta bija nozīmīgs punkts ceļā, kas savieno Egejas jūru ar Donavu. Netālu no Ulpiānas atradās daudzas sudraba raktuves.
Notitia Dignitatum vēstīja, ka pilsētā atradies romiešu garnizons. Apgabala administratīvā reforma Diokletiāna laikā pasludināja Ulpiānu par jaunizveidotās Dardānijas provinces galvaspilsētu un bīskapa sēdekli. 479. gadā 3000 gotu lielā karaspēka uzbrukuma laikā, Teodorika Lielā vadībā pilsēta tika izlaupīta un izpostīta. Bizantiešu vēsturnieks Marcelīns Komits ziņoja, ka kāda Dardānijas pilsēta bija stipri cietusi 518. gada zemestrīces laikā. Iespējams, ka tā bija Ulpiāna.
Justiniāna I laikā Cēzarejas Prokopijs ziņoja:
| “ | "Dardanu apgabalā bija sena pilsēta, saukta par Ulpiānu. Šīs pilsētas mūri bija sabrukuši un nebija vairs derīgi. To lielāko daļu imperators nojauca (un uzcēla jaunus), dodams šai pilsētai daudz citu krāšņumu, un padarot to tādā patīkamā izskatā, kādā tā ir pašlaik, un nosauca to par Justiniānu Sekundu. Ar pēdējo vārdu romieši apzīmē "Otro"." | ” |
6. gadsimtā pilsētu, pēc visa spriežot, izpostīja slāvi. Mūsdienu arheologi Ulpiānas teritorijā bija atraduši daudz monētu, bareljefu un celtņu pamatu.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Goldsworthy, Adrian Keith; Haynes, Ian; Adams, Colin E. P. (1997). The Roman army as a community. Journal of Roman Archaeology. p. 100.